«Viņai [Ceļu policijai pēc likvidēšanas] tika uzliktas papildu funkcijas - patrulēšana, konvojēšana, un, zināmā mērā analizējot šajos gados iegūto pieredzi, mēs esam sapratuši, ka ceļu satiksmes drošības īstenošana ir komplekss pasākums un prasa ievērojamas zināšanas. Tāpēc jau pašlaik, strādājot pie Valsts policijas attīstības koncepcijas, mēs redzam, ka ceļu satiksmes drošības monitorings un satiksmes drošības kontrole būtu jāveic vienam dienestam,» norādīja ministrs.
Pašlaik vēl tiek izstrādāta Valsts policijas attīstības koncepcija, līdz ar to pagaidām nav precīzi zināms, kā izskatīsies jaunā Ceļu policijas struktūra. Katrā ziņā Ceļu policijas atjaunošana gan automātiski nenozīmēs, ka ceļu policisti nodarbosies tikai ar satiksmes noteikumu pārkāpumu protokolu formēšanu, šos likumsargus nepieciešamības gadījumā iesaistīs arī citu funkciju pildīšanā, norāda Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava. Viņa atgādināja, ka patlaban Kārtības policija pilda Ceļu policijas funkcijas, kā arī konvojēšanas un patrulēšanas uzdevumus.
«Kopumā es nevērtētu, ka mums ir bēdīga situācija satiksmes drošībā. Mērķis līdz 2020. gadam vēl uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu ir nopietns izaicinājums,» uzsvēra R. Kozlovskis. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis informēja, ka šogad trīs mēnešos ir novērota tendence samazināties avārijās bojāgājušo un cietušo skaitam, taču nedaudz ir pieaudzis to avāriju skaits, uz kurām izbraukusi policija. «Iepriekšminētais liek veikt analīzi. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka atšķiras autovadītāju teorētiskās zināšanas no praktiskajām zināšanām, īpaši tas raksturīgs jaunajiem autovadītājiem. Praktisko iemaņu apgūšana ir viena no lietām, kam nepieciešamas turpmāk pievērst uzmanību,» uzsvēra I. Ķuzis.