Pēdējā laikā bieži dzirdams, ka, strādājot pie dzelzceļa Rail Baltica veidošanas, pēc ilgiem laikiem atkal Baltijas valstis var apliecināt prasmi sadarboties, virzību uz kopīgu mērķi un vienotas intereses. «Šis ir pirmais lielais Baltijas valstu kopprojekts, par kuru panākta vienošanās un kura realizācija sākusies,» Dienai atzina Rail Baltica Latvija†telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Patiesi, līdz šim ar vērienīgiem Baltijas mēroga kopprojektiem Latvija, Lietuva un Igaunija tiešām nevar lepoties. Ieceres gan bijušas. Piemēram, pirms vairākiem gadiem Baltijas mediji, to vidū Diena, regulāri vēstīja par ieceri Lietuvā būvēt Visaginas atomelektrostaciju un to, ka šajā projektā varētu sadarboties Baltijas valstis un Polija. Notikumi gan izvērtās tā, ka dažādu iemeslu dēļ Visaginas atomelektrostacijas būvniecības iecere no aktuālās dienaskārtības aizlīdēja prom. Tagad ar Rail Baltica situācija, protams, ir gluži citāda - projekta īstenošana jau sākusies. Tomēr pavīdējuši arī riski, kas saistīti ar šaubām par to, vai Baltijas valstis spēs saglabāt vienotu nostāju dzelzceļa būvniecībai un ar to saistītās infrastruktūras izveidošanai būtiskos jautājumos.
Ģeogrāfiskā situācija nosaka - gribot negribot Latvijai, Lietuvai un Igaunijai jāprot sadarboties, lai vērienīgas ieceres vispār īstenotu, un nosaka arī to, ka Baltijai jābūt vienotai racionālu, tautsaimniecībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā arī tagad, kad Igaunijas, Latvijas un Lietuvas simboliskā sadošanās rokās palikusi vairāk nekā 25 gadus senā pagātnē un akcija Baltijas ceļš tiek uztverta vienīgi kā vēsture. Protams, nav jau tā, ka ekonomiskajā aspektā Baltijas valstis nesadarbotos. Jāatceras kaut vai, ka Lietuva un Igaunija ilgtermiņā ir ļoti būtiskas Latvijas eksporta un importa partneres.
Dzelzceļam Rail Baltica ir iespēja kļūt par projektu, kas būtu pozitīvs piemērs gan Baltijas prasmei sadarboties, gan arī katras projektā iesaistītās valsts talantam realizēt ieceri loģiski un rezultatīvi, bez haotiskiem, pretrunīgiem soļiem, bez nebeidzamiem ķīviņiem, bez histēriskām bailēm no lēmumu pieņemšanas. Diemžēl mūsu valstī bijis ne mazums gadījumu, kad medijiem nākas vēstīt par novilcinātiem līgumiem, kā rezultātā projekta realizācijai paliek tik īsi termiņi, ka kvalitatīva konkrētu darbu, piemēram, būvniecības, veikšana vispār nav iespējama, un par gadījumiem, kad atklājas - par vērienīga projekta administratīvo vadību atbildīgās personas mīt kādā citā, no realitātes tālā, savu tukšo ambīciju radītā pasaulē, kas rezultātā noved pie milzīga haosa. Jācer, ar Rail Baltica tā nenotiks.