» Ap Džeimsa Bonda filmām vienmēr virmojusi intriga par galvenā varoņa atveidotājiem, režisoriem un to, kuram būs gods izpildīt filmas tituldziesmu. Ar ne mazāku klīrēšanos par Spektra režisoru kļuva oskarotais brits Sems Mendess, mēļo, ka viņa vietā varēja būt arī drūmo un vizuāli iespaidīgo drāmu meistars Kristofers Nolans.
Uz pilnu banku
Mendesam šis jau ir otrais Bonds. Viņa iepriekšējais sniegums - 2012. gadā tapusī Operācija Skyfall - ļāva filmu sērijai iekarot jaunas virsotnes, guva augstākos ienākumus bondiādes vēsturē un pārskatīja tai raksturīgo tēlu un notikumu tipoloģiju. Peļņas ziņā panākumi garantēti arī Spektram. Likmes ir augstas, un Mendess spēlē uz pilnu banku, iekļaujot jaunākajā Bonda piedzīvojumu sāgas daļā spiegu filmu must have komplektu - galvu reibinošus kaskadieru trikus, nedaudz humora un drāmas, kā arī dažus atjautīgus gadžetus. Tomēr gandrīz divarpus stundu garajā filmā šis arsenāls sāk šķist teju formāls. Inovatīvus risinājumus Mendess ar savu scenāristu komandu šoreiz nepiedāvā. Viss ieturēts tikumības robežās - bez pārlieku grafiskas vardarbības un liekas atkailināšanās (erotiskākās ainas Bonda filmās jau kopš 1962. gada redzamas pludmalēs).
Tomēr Spektra ievads ir aizraujošs, dinamiski mutuļojošs un uzstāda augstu latiņu, kuru filmas otrajā pusē Mendesam vairs neizdodas pārlēkt. Visdrīzāk pusstunda no vēlāk redzamā materiāla varēja arī palikt montāžas režisora Lī Smita darba telpā.
Mirušie ir dzīvi
Kinolentes sākumā skatītājs tiek ierauts Mirušo dienas svinībās Mehiko ielās. Svētku sauklis «mirušie ir dzīvi» kalpo par Spektra stāsta mistērijas galveno atslēgu. Šī karnevāla vidū Daniela Kreiga Bonds, tērpies melnā uzvalkā un slēpjoties aiz skeleta maskas, izskatās tik vīrišķīgi pievilcīgs kā vēl nekad. Kreigam 2006. gadā, par spīti aģenta 007 kaismīgāko fanu bažām, ar filmu Kazino Royale izdevās atdzīvināt jau stipri pagurušo franšīzi. Šī ir ceturtā reize, kad aktieris iejūtas elegantā slepenā aģenta lomā, un ir skaidrs, ka Kreigam mērķtiecīgi šo gadu laikā ir izdevies radīt savu Bonda tēlu. Tas ir daudz drūmāks un tuvāks realitātei, emocionāls, tomēr nav zaudējis eleganci un stilu. Viņa iepriekšējās attiecības un jūtas spēlē būtisku lomu arī Spektrā. Ne velti gotiskā stilā veidotie filmas ievadtitri, kurus pavada Sema Smita melanholiskā dziesma Writing's On The Wall, atskatās uz iepriekšējām Bonda filmām ar Kreiga dalību.
Tās var būt beigas
Šī ir sestā Bonda filma, kurā parādās slepenā kriminālā organizācija Spektrs. Tās ļaunais plāns šoreiz atbilstoši XXI gadsimta garam ir pārņemt kontroli pār globālās novērošanas sistēmām, tādējādi vēstot par aktīvās spiegošanas laikmeta galu. Nupat par šo tēmu kino jau filozofēja cita slepeno aģentu sāga - Neiespējamā misija.
Stāstā par britu izlūkdienesta glābšanu labi iedzīvojušies Mendesa reanimētie Bonda sāgas tēli - Q un Manīpenijas jaunkundze. Q (Bens Višovs) ar savu otro uznācienu ticis pie pāris trāpīgiem jociņiem. Skaidrojot Bondam, ka nevar atļauties būt tik brīvdomīgs kā viņš, Višovs nopietni uzsver: «Man ir jāmaksā kredīts un jābaro divi kaķi.» Savukārt Naomi Harisas Manīpenija burvīgi koķetē ar Kreiga Bondu. Abu aktieru jūtu ķīmija ir daudz spilgtāka par to, kuru filmā ienes franču aktrises Leas Seidū «Bonda meitene». Seidū blāvo noslēpumainību un nenoturīgo patstāvību vieglu roku pārspēj itāļu dīvas Monikas Belluči neilgais uznāciens filmas pirmajā pusē. Cienīgi aktierdarbi izdevušies arī Reifam Fainsam, kurš šajā Bonda daļā debitē M lomā, un Endrū Skotam, kuram uzticēts ļaundara tēls. Diemžēl meistara Kristofa Valca galvenais antivaronis Oberhauzers ar savu balto minku Mendesa radītajā tēlu kaleidoskopā palicis perifērijā.