Jāizvērtē, kur koks aug
Aprēķināts, ka uz hektāru platlapju, piemēram, ozolu koku, meža nobirušo lapu masa var sasniegt divas ar pusi tonnu. Lielais nobirušo koku lapu apjoms ir arī būtisks dažādu vielu avots, kas var gan nākt par labu augsnes auglībai, gan arī atsevišķu vielu dēļ kaitēt. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors Ģederts Ieviņš skaidro, ka sezonas laikā lapas kokam nodrošina fotosintēzi, ūdens un gāzu maiņu un visu nepieciešamo organisko savienojumu veidošanos, bet rudenī tās programmēti novecojas un visas potenciāli izmantojamās vielas tiek sadalītas un aiztransportētas uz koka stumbru un saknēm; nobirušajās lapās apmēram desmit procentu no to sausās masas ir minerālvielas, 75 procentus sastāda ogļhidrāti, 2 procenti ir proteīns, bet atlikusī daļa - fenolu savienojumi, savukārt ķīmiskais sastāvs būtiski mainās atkarībā no koku sugas: «Šķīstošie savienojumi, piemēram, cukuri, aminoskābes, fenolu savienojumi, minerālvielas, viegli izskalojas no nokritušajām lapām, tāpēc vielu daudzums tajās intensīvāk samazinās lietainā laikā. Fenolu savienojumiem no kritušajām lapām var būt negatīva ietekme uz bezmugurkaulniekiem un augu sēklu dīgšanu. Lapās esošo celulozi sadala un izmanto dažādas celulozi sadalošās sēnes, palielinot augsnes mikrobioloģisko aktivitāti un oglekļa saturu uz kritušo lapu rēķina. Lielais minerālvielu daudzums lapās varētu būt vērtīgs mēslojums, bagātinot augsni.»
Ja ir vēlme dabiskā veidā bagātināt augsni, jāveic nobirušo koku lapu kompostēšana pietiekami lielā masā, nodrošinot nepieciešamo mitrumu, sakaršanu un kaitīgo organismu bojāeju. To vislabāk var panākt, kompostējot lapas kopā ar slāpekli saturošām organiskajām atliekām, piemēram, ar nopļauto zāli. Šādu kompostu jau nākamajā vasarā var izmantot augsnes bagātināšanai. Taču lapu atstāšana uz ziemu vienkārši kaudzē gan nedod nekādu labumu un ir salīdzināma ar citu bioloģisko atkritumu izmētāšanu, kur pagadās. Turklāt tas var izraisīt pat lokālu augsnes piesārņojumu.
«Nobirušo lapu novākšanu apdzīvotās vietās un dārzos veic galvenokārt estētisku apsvērumu dēļ, bet dabiskajos apstākļos, piemēram, mežos, šīs lapas ir būtisks vielu aprites komponents un nodrošina gan mikroorganismu un bezmugurkaulnieku vairošanos, gan augsnes auglības saglabāšanu. Šī iemesla dēļ visekoloģiskākā pieeja būtu lapu atstāšana to nobiršanas vietā,» uzsver profesors Ģederts Ieviņš, norādot, ka jāņem vērā arī lapu iespējamā negatīvā ietekme. «Ja koki auguši ķīmiski piesārņotā augsnē, nobirušajās lapās būs paaugstināts potenciāli kaitīgo savienojumu daudzums. Tie var būt gan smagie metāli, piemēram, atkritumu izgāztuvju un piesārņotu vietu tuvumā augošiem kokiem, gan sāļi ceļu malās un pilsētu apstādījumos augošiem kokiem. Turklāt nobirušās lapas ir augu patogēno mikroorganismu un kaitēkļu (augēdāju kukaiņu un ērču) pārziemošanas vieta.»
Grābekļa vietā lapu pūtējs
Rīgas pilsētā lielāko daļu nobirušo koku lapu savāc uzņēmuma Rīgas meži daļa Dārzi un parki, kas ikdienā veic pilsētas parku un skvēru sakopšanu. Kopējā apsaimniekojamā platība ir 279 hektāri, kurus veido 106 dažādi objekti. Atsevišķi tiek izdalīts Mežaparks 395,08 hektāru platībā - tur kopšanai ir atšķirīgi noteikumi, salīdzinot ar pārējām teritorijām, un tur lapas netiek vāktas, bet gan sapūstas dziļāk mežā. Kā stāsta uzņēmuma Rīgas meži pārstāvis Edgars Vaikulis, aktīva rudens lapu vākšanas sezona vēl nav sākusies, bet, tiklīdz būs strauja temperatūras pazemināšanās, tās būs lielas galvassāpes ne vien Rīgas mežiem, bet visiem zemes īpašniekiem.
Lai veiksmīgi apsaimniekotu pilsētas pārziņā esošās teritorijas rudens periodā, no 2012. gada, kopš Dārzi un parki ir iekļauti uzņēmuma Rīgas meži struktūrā, tiek pakāpeniski attīstīta materiāltehniskā bāze: iegādāti 35 pārnēsājamie lapu pūtēji. Līdz ar to pēdējā laikā Rīgā lapu savākšanai vairāk izmanto tieši lapu pūtējus, kas prasa arī rīdzenieku pacietību, jo šis tehniskais aprīkojums ir samērā skaļš. Papildus lapu pūtējiem tiek izmantoti arī trīs ar traktoru darbināmi lapu pūtēji, kā arī speciāla lapu savācējpiekabe, kas lapas iesūc no kaudzes, lapu vāla vai celiņiem un zālieniem. «Rīgas parkos un skvēros tehnikas lapu savākšanai pietiek, taču to būtiski atvieglotu jaudīgi lapu sūcēji, kādi šobrīd ir tikai ceļu uzturētājiem. Lapu sūcēji būtu labāki, jo neradītu putekļus, taču tas ir pārāk dārgs prieks. Viena šāda tehnikas vienība maksā aptuveni 100 tūkstošus eiro,» piebilst E. Vaikulis.
Biomasa rada enerģiju
«Lapas un cita biomasa, kas tiek savākta Rīgas pilsētas parkos un dārzos, nonāk atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā Getliņi EKO. Taču liela daļa privātās teritorijās savākto lapu diemžēl tiek izmestas un aizvestas uz Getliņiem kopā ar sadzīves atkritumiem. Lai mazinātu šādu nesaimniecisku rīcību, Rīgas pilsētas izpilddirekcijas organizē lapu savākšanas punktus, kuros privātmāju īpašnieki bez maksas var nodot savāktās lapas,» norāda E. Vaikulis.
Rudens mēnešos no Rīgas pilsētas parkiem un dārziem Getliņos nonāk no 3000 līdz pat 5000 tonnām biomasas (lapas, zari, nopļautā zāle) mēnesī. Rīgā, Nordeķu parkā, Uzvaras parkā un Maskavas dārzā, atrodas pagaidu lapu novietnes, no kurienes tās tiek pārvietotas uz Getliņu poligonu brīžos, kad tehnika ir mazāk noslogota teritoriju uzkopšanas darbos.
«Daļu lapu kompostējam un izmantojam mēslojumam Rīgas apstādījumos. Getliņos bioloģiski noārdāmie atkritumi tiek apglabāti enerģijas ieguves šūnās, kur tās sadalās, veidojot dažādas atkritumu gāzes, tostarp metānu. Metāns tiek savākts, lai darbinātu dzinējus, kas griež ģeneratorus un ražo elektroenerģiju. Elektrība tiek pārdota tālāk a/s Latvenergo, savukārt blakusprodukts - siltums - tiek izmantots Getliņu siltumnīcu apsildei un tomātu audzēšanai,» rudenī savākto koku lapu pārvērtības skaidro E. Vaikulis.