Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis Dienai atzīst, ka krītoši koki bojā elektrolīnijas katru ziemu, taču šī un arī iepriekšējā sniegainā ziema radījusi ievērojami lielākus postījumus pēc 2005. gada sākumā piedzīvotās vētras. «Pēdējās divas ziemas var uzskatīt par kritiskām ar lielo sniega daudzumu,» viņš saka. Līdzīgi uzskata arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) un enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš un rosina domāt par preventīviem pasākumiem, lai šādas ziemas neradītu tik lielu postažu.
Problēma arī citur
Latvenergo valdes loceklis sacīja, ka, pēc pieredzējušāku vīru stāstītā, šādi ziemai neraksturīgi laikapstākļi, kad sniegs mijas ar lietu un salu, pēdējo reizi piedzīvoti 1978. gadā. Šoziem šādi laikapstākļi vairāk bija vērojami Latvijas austrumus un ziemeļaustrumos. Ap Ziemassvētkiem nolijis lietus, salā uz kokiem izveidojusies ledus kārta. Situāciju vēl dramatiskāku padarīja snigšana. Koku lūšana sniega un ledus kārtas dēļ vislielākos bojājumus gaisvadu elektrolīnijām radīja gadumijā, kad bez elektrības palika vairāk nekā 60 000 lietotāju - tas ir trīs reizes vairāk par atvienoto lietotāju skaitu trešdien pusdienas laikā. Augstsprieguma tīkla līnijas maz cietušas iepretim gaisvadu vidēja sprieguma un zemsprieguma līnijām. Tās pamatā nodrošina elektrības piegādi lauku teritorijās, kur bojājumu vietām ir visai grūti piekļūt. Patlaban gaisvadu līniju atbrīvošanā no kokiem un elektropiegādes atjaunošanā iesaistīti vairāk nekā 1000 cilvēku, arī robežsargi u. c. Elektrības pārvades un sadales tīkli Latgalē, pēc M. Kuņicka teiktā, ir vienādā tehniskā stāvoklī kā citviet un likstās ar elektrības piegādes problēmām vainojami tikai neparedzētie laikapstākļi. Pēc J. Ozoliņa teiktā, «apledojums ir viena no smagākajām elektrotīklu problēmām visās valstīs». Viņaprāt, ja arī gaisvadu līnijas būtu pavisam jaunas, tās ne mazākā mērā ciestu no sniega un ledus nastas dēļ lūstošajiem kokiem. No šādas dabas stihijas pasargāti vien tie elektrības patērētāji, kas elektroenerģiju saņem pa kabeļtīkla līnijām.
Gribētu vairāk
Zemē iebūvētās kabeļtīkla līnijas ir ne tikai drošākas, bet arī divas trīs reizes dārgākas nekā gaisvadu. Trešdaļa no vidēja sprieguma un zemsprieguma līnijām ir kabeļtīklā, pārējo pārbūve izmaksātu ap miljardu latu, norādīja M. Kuņickis. Zināms, ka somi grib pāriet tikai uz kabeļtīkla līnijām, taču to plāno izdarīt 35 gadu laikā. «Es domāju, ka mūsu sabiedrība vēl nav gatava maksāt tik augstu cenu par drošību,» piebilda Latvenergo valdes loceklis. Lai arī elektrības pārvadē un sadalē šajos gados ir investēti daudzi miljoni, Latvenergo ieskatā investīcijām paredzētie resursi ir nepietiekami tīkla rekonstrukcijai, nemaz nerunājot par attīstību, noteica uzņēmuma pārstāvis. «Ja gribam uzlabot elektroapgādes drošību, tad investīcijas ir nepietiekamas,» noteica M. Kuņickis. Latvenergo koncerns ir vērsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), lai tiktu dota atļauja paaugstināt sadales tarifu, kas patlaban tiek vērtēts. Ja SPRK dos tam savu akceptu, tad augs arī elektroenerģijas tarifs mājsaimniecībām. Ekonomikas ministra ieskatā pērn sadales tīklos investētie nedaudz mazāk nekā 30 miljoni latu ir nepietiekami, tāpēc tarifa paaugstināšana drošības uzlabošanas vārdā būtu atbalstāma. Pēc A. Kampara domām, jāmaina normatīvi, lai vidēja sprieguma gaisvadu līnijām varētu paplašināt aizsargjoslas platumu, kas patlaban ir 13 metru. J. Ozoliņa ieskatā tas nebūtu jādara - pietiktu ar to, ja Latvenergo darbinieki sadarbībā ar mežu īpašniekiem teritorijā aiz aizsargjoslas varētu likvidēt elektrolīnijām draudīgākos kokus. Tad nevajadzētu izzāģēt visus kokus paplašinātajā aizsargjoslas platībā, piebilda eksperts.