«Aktīvisti dodas pie cilvēkiem uz mājām, dala bukletus, stāstot par iespējām, ja Latgale tiktu pievienota Krievijai. Informācija līdz domei nonāk ātri, bet mums nav iespēju šo kustību apturēt. Viņi iet arī uz skolām, citām sabiedriskām iestādēm, dzirdēts par maksājumiem, lai panāktu, ka vadošos amatos esošie cilvēki, dažādu kolektīvu vadītāji būtu viņu pusē. Šo lietu esmu pārrunājis ar kolēģiem no citu novadu pašvaldībām, taču mums nav iespēju iejaukties. Kur skatās Drošības policija (DP), es nezinu,» saka G. Upenieks, piebilstot: «Iedzīvotājus, kuriem ir darbs un mašīna, līdzīgi pārliecināšanas mēģinājumi varbūt arī neuzrunā - viņi atbild, ka tepat Latvijā ir laba dzīve. Taču trūcīgākajiem vieglāk iestāstīt, ka lielais kaimiņš ir glābiņš.» Krāslavas novada domes priekšsēdētājs min vēl vairākus piemērus, kas liecinot par reģiona tuvināšanos režīmam, kas vērsts uz Latvijas sabiedrības un teritoriālās vienotības šķelšanu, un ir neizpratnē, kāpēc Daugavpilī tiek pieļauta pastāvīga Mūžīgās uguns degšana, tāpat arī, kāpēc šīs pilsētas skolu audzēkņiem tiekot atļauts stundu laikā doties Uzvaras dienas gājienos.
Tomēr citu Latgales novadu pašvaldību vadītāji neuzskata, ka reģionā būtu apdraudēta drošība. Piemēram, Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele (Latgales partija) saka, ka, atskaitot dažu vecāka gadagājuma cilvēku aktivitātes «bijušajā Lindermana partijā» (Par dzimto valodu), pilsētā un tās apkārtnē viss esot mierīgi. Savukārt Zilupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Vaļdens (SC), komentējot drošības situāciju, vārdos ir ekspresīvs: «Kāpēc tik slikti domā par mūsu novadu? Visa jaunatne perfekti runā latviski, pie mums dzīvo lielākie Latvijas patrioti! Cilvēkiem šeit nākas domāt par sadzīviskām lietām, viņiem nav laika parakstīties uz muļķībām.»
Partiju nauda atļauta
Ne visur arī Daugavas lokos ieskautajā novadā, kā mēdz dēvēt Krāslavu, durvis Latvijai naidīgajiem sludinātājiem tiek atvērtas. Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns saka: «Tādus aktīvistus, kas aģitē par Latgales pievienošanu Krievijai, es skolas tuvumā nelaistu! Vienmēr saku - Latvija Latgalē sākas, nevis beidzas.» Viņš atzīst, ka Krievijas ideoloģiju atbalstošo spēku aktivitāte reģionā esot manāma, taču no saviem skolēniem, kuru trešdaļa esot krievu tautības, neesot dzirdējis par saskaršanos ar pret valsti vērstu aģitāciju: «Tas ir ātri samanāms, un informācija nāktu gaismā. Diemžēl vai par laimi, pirms vēlēšanām pat partijas par mums neizrādīja interesi, jo mana nostāja ir stingra - skolā jebkāda veida aģitācija ir aizliegta.» Pretēja situācija ir Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, kur mācības notiek krievu valodā. Dienas rīcībā esošā informācija norāda, ka šajā mācību iestādē radīta labvēlīga augsne Krievijas politikai draudzīgu spēku izpausmēm. Turp braucot Saskaņas centra deputāti, kuri publiski izteikušies, ka Latvija nav bijusi okupēta un esošā neatkarība esot tikai pagaidu variants. Tāpat arī skolas vadība no šīs partijas saņēmusi ziedojumus. «Naudas apmērs ir tūkstošos, par to skola īsteno projektus un skolas vadība pie katras iespējas skolēniem klārē, cik šī partija laba, un potē viņu ideoloģiju. Pat šā gada 1. septembrī neiztika bez kādas SC deputātes priekšvēlēšanu uzrunas,» atklāj kādas Krāslavas iestādes amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Ciemiņiem auditorija ir plaša - iestādē mācās ap pustūkstoti bērnu un strādā 70 darbinieku. Apstiprinājumu, ka skolā Zinību dienā viesojās 11. un nu jau arī 12. Saeimas deputāte Jeļena Lazareva (Saskaņa), guva Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Taču ziedojumu saņemšanu no konkrētās partijas skolā noliedz. Vai papildu finanšu līdzekļi gūti no citām organizācijām, uzzināt neizdodas, jo ne direktore Ludmila Senčenkova, ne viņas vietniece uz zvaniem neatbild. IKVD vadītāja Inita Juhņeviča norāda, ka likums ļauj skolām saņemt ziedojumus, tajā skaitā no politiskajām partijām, un tie jāizmanto izglītības iestādes attīstībai, mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādei. Normatīvi gan neļauj izkontrolēt, kā šādi labvēlības žesti atspoguļojas skolas vadības un skolēnu uzskatos par konkrētu politisko spēku.
Vēstures instruments
Ukrainas notikumu konteksts vēl spilgtāk izgaismojis visas Latgalē notiekošās politiskās aktivitātes. Iespējams, arī eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības (LKS) pieeja vēlētāju uzrunāšanai Saeimas vēlēšanu priekšvakarā citkārt tiktu norakstīta uz partijai ierasto savdabību, taču šogad Latgales iedzīvotāji par to pauduši sašutumu. No pastkastītēs saņemtajām LKS reklāmām viņi nopratuši, ka reģionam tiekot gatavots Krimas liktenis jeb nonākšana Krievijas sastāvā. Uz īpaši Latgales vēlētājiem veidotās avīzes vāka tika vilktas paralēles starp Krimu un Latgali, tāpat vienā no fotoattēliem bija redzams, kā partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs paraksta sadarbības līgumu ar Krievijas atbalstīto okupētās Krimas vadītāju Sergeju Aksjonovu. Latgales līdzību ar Krimu spēkā uztur arī LKS Saeimas vēlēšanu listes pirmais numurs Latgalē Jurijs Zaicevs. Latvijas Televīzijai viņš sacīja, ka, ja varas partijas turpināšot nepiekrist krievu valodas tiesību palielināšanai un pilsonības nulles variantam, šejienes krievi pievienošoties Krievijai ar visu Latgales zemi.
Mūsu valsts DP atzīmē, ka Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāji izplatot lielvalsts ģeopolitiskajām interesēm atbilstošu vēstures interpretāciju ar nolūku veicināt pozitīvu viedokli par Krieviju Latvijas iedzīvotāju vidū, lai nākotnē to izmantotu kā instrumentu iekšpolitisku un ārpolitisku lēmumu ietekmēšanai mūsu valstī. Komentārus par operatīvajiem pasākumiem Latgalē iestāde nesniedz, bet aicina iedzīvotājus ziņot par aktivitātēm, kas vērstas pret Latvijas teritoriālo integritāti vai konstitucionālo iekārtu.