VM pārstāve Egita Pole skaidro - šis materiāls nosūtīts kļūdaini, tā esot pavisam «zaļa» darba versija, «pat ne viens no pēdējiem variantiem». Māsterplānu publiskos jūlija sākumā, visvairāk tas skars stacionāro aprūpi.
VM jau vēstījusi, ka četros gados slimnīcu skaits tiks samazināts divarpus reižu - no 59 uz 24. Veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) iepriekš par reformu izteicās - pacientam slimnīca būs tālāk no dzīvesvietas, taču viņš nonāks drošākās rokās, būs augstākas kvalitātes garantijas. Atšķirībā no iepriekšējā māsterplāna jaunais plāns, kas aptver laiku no 2010. līdz 2013.gadam, vadīsies pēc noteiktiem kritērijiem - kādam ir jābūt, piemēram, dzemdību, ķirurģisko operāciju skaitam slimnīcā gadā, lai valsts šo pakalpojumu no slimnīcas pirktu, teritorijai, ko dažāda līmeņa slimnīcas apkalpo.
Tad jātaisa ūtrupe
Satraukusies par māsterplāna «zaļajā» melnrakstā minēto slimnīcu sarakstu ir Ludzas slimnīca. Šai daudzprofilu slimnīcai no 2013. gada paredzēts aprūpes slimnīcas statuss. Tas nozīmē, ka slimnīca akūtās medicīnas pakalpojumus diennakti vairs nenodrošinās. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Atstupens saka - «nu tad jau mēs savās jaunajās operāciju zālēs vienkārši aprūpēsim pacientus». Tikai aptuveni pusgadu strādā slimnīcas jaunais korpuss ar trīs moderni iekārtotām operāciju zālēm. Ja iestādi pārveidos par aprūpes slimnīcu, pēc direktora teiktā, iekārtas jāpārdod, «šobrīd par puscenu neviens mūsu galdus un lampas nepirks, varbūt par ceturto daļu varam pārdot». Lai jauno korpusu uzceltu, slimnīca 2006.gadā ņēma četru miljonu latu lielu valsts garantētu kredītu.
Melnrakstā arī Gulbenes un Balvu slimnīcas (šobrīd daudzprofilu) ierakstītas kā aprūpes slimnīcas. Balvu slimnīcas direktore Irēna Sprudzāne saka - šo melnrakstu viņa neesot redzējusi. Abas slimnīcas esot apvienības veidošanas procesā, kurā tās plāno saglabāt profilus, tos pārdalot savā starpā.
Priekules slimnīca savukārt melnrakstā minēta kā veselības aprūpes centrs 2010.gadā. Tas nozīmētu, ka slimnīca nodrošina ambulatoro aprūpi un dienas stacionāra darbību, ne vairs stacionāru. «Protams, tas mums ir šoks. Ja tā paliks, iedzīvotājiem vairs nebūs pieejamības veselības aprūpei. Lejaskurzemes iedzīvotāji paliks bez stacionārajām gultām,» saka Tatjana Ešenvalde, slimnīcas valdes priekšsēdētāja.
Vētī dzemdību skaitu
«Mēs šobrīd nerunājam ne par ģeogrāfisko izvietojumu, ne par konkrētām slimnīcām un to nosaukumiem, bet gan par to, kādiem medicīniskajiem kritērijiem slimnīcām ir jāatbilst. Katra līmeņa slimnīcai jāsniedz noteikta līmeņa pakalpojumi,» par sadarbību ar VM, strādājot pie māsterplāna, skaidro Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs. Slimnīcu saraksts patlaban netiekot apspriests, jo nav vēl kritēriji.
VM jau iepriekš izteicās, ka māsterplānā varētu būt kritēriji, ka valsts nepirks no slimnīcas pakalpojumu, ja tajā būs mazāk par 300 dzemdībām gadā, mazāk nekā 800 operāciju vienā operāciju zālē. Ludzas slimnīcai un Priekules slimnīcai, kur gadā pieņemto dzemdību skaits pērn bija mazāks, līdz ar to ir ko raizēties. Pēc Ludzas slimnīcas vadītāja J.Atstupena teiktā - neesot saprotams, kādēļ kritēriji valstī ar tik mazu finansējumu veselības aprūpei tiekot pārņemti no labklājības valstīm, nevis no valstīm ar Latvijas situācijai atbilstošāku finansējumu.
Tiesa, J.Kalējs saka - vairāku slimnīcu vadītāji un speciālisti ir norādījuši, ka kritērijs 300 dzemdības gadā ir pat par zemu, tādēļ šis kritērijs vēl tiek apspriests. «Tās ir mazāk nekā vienas dzemdības dienā. Skaits ir saistīts ar kvalitāti - jo mazāk dzimst, jo augstāki ir mirstības rādītāji,» skaidro J.Kalējs. Saskaņā ar pērnā gada statistiku, ja latiņu paceltu līdz, piemēram, 350 dzemdībām gadā, tad dzemdību pakalpojums nebūtu pieejams arī Madonā, Preiļos, Balvos, Tukumā, Aizkrauklē.