ANO jaunākais pētījums par slepkavību skaitu pasaulē, kurā apkopoti dati par 2012. gadu, liecina, ka visā pasaulē uz simts tūkstošiem iedzīvotāju vidēji noslepkavoti 6,2 cilvēki. Tas ir nedaudz mazāk nekā 2010. gadā, kura datus apkopoja iepriekšējā pētījumā. Toreiz uz 100 tūkstošiem cilvēkiem notika 6,9 slepkavības.
Latvija līderu vidū
Eiropa ir viena no drošākajām vietām pasaulē, no aizpērn globāli notikušajām 437 tūkstošiem slepkavību, kas nav tieši saistītas ar karadarbību, tikai 22 tūkstoši pastrādātas šajā pasaules daļā. Eiropā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju nogalināti vidēji trīs cilvēki.
Absolūta līdere Eiropā slepkavību ziņā ir Krievija, tajā 2012. gadā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju nogalināti 9,2 cilvēki. Kopumā aizpagājušajā gadā mūsu kaimiņvalstī pastrādātas 13 120 slepkavību. Otrs augstākais slepkavību rādītājs kontinentā ir vēl vienai Latvijas kaimiņvalstij - Lietuvai -, tajā uz 100 tūkstošiem cilvēku nogalināti 6,7.
Tālāk seko Moldova un Albānija, kur uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju noslepkavoti attiecīgi 6,5 un pieci cilvēki.
Latvija ar 4,7 slepkavībām uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju noslēdza «asiņaināko» Eiropas valstu pirmo piecinieku. 2012. gadā pie mums kopumā reģistrētas 97 slepkavības. Salīdzinājumam - 2000. gadā Latvijā nogalināja 238 cilvēkus jeb 10 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Par vēl vienu Baltijas valsti - Igauniju - pētījuma autoriem nebija pieejami jaunāki dati kā no 2011. gada, kad tur uz 100 tūkstošiem cilvēku notika piecas slepkavības.
Eiropā par visdrošākajām valstīm uzskatāmas Lihtenšteina, kurā aizpērn nenotika neviena slepkavība, un Islande, kurā nogalināja vienu cilvēku.
Pētījums liecina, ka Rietumeiropā augstākie slepkavību rādītāji bijuši Beļģijai un Somijai, kur uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju notikušas 1,6 slepkavības.
Slepkavu reģions
ANO pētījumā uzsvērts, ka 2012. gadā par pasaulē bīstamāko reģionu ir kļuvusi Latīņamerika, kurā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju vidēji notikušas 25 slepkavības.
Vidējais rādītājs reģionā gan stipri nobāl uz Latīņamerikā un visā pasaulē «slepkavnieciskākās» valsts - Hondurasas - fona. Tur aizpagājušajā gadā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju nogalināti 90,4 cilvēki.
Starp desmit pasaules valstīm, kurās ir visaugstākie slepkavību rādītāji, sešas ir no Latīņamerikas. Asiņaināko valstu pieciniekā aiz Hondurasas seko Venecuēla (53,7 slepkavības uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju), Beliza (44,7), Salvadora (41,2) un Gvatemala (39,9). Tikai nedaudz labāka statistika ir Kolumbijā (30,8), šī gada pasaules čempionāta futbolā un 2016. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājvalstī Brazīlijā (25,2) un Meksikā (21,5), kur kopš 2007. gadā valstiski pasludinātā kara pret narkokarteļiem nogalināti 85 tūkstoši cilvēku.
Eksperti uzskata, ka milzīgais slepkavību skaits reģionā ir saistīts ar ietekmīgo Meksikas narkokarteļu izplešanos un ielu bandu cīņām (2012. gadā Latīņamerikā 30% slepkavību bija saistītas ar organizēto noziedzību), kā arī netraucēto pieeju šaujamieročiem un tiesībsargājošo iestāžu mazspēju.
«Pirmkārt, reģions vēsturiski ir piedzīvojis daudz vardarbības,» Meksikas pārstāvis ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojā Antonio Maciteli sacīja aģentūrai AP. «Otrkārt, šeit ir spēcīga organizētās noziedzības klātbūtne. Šie faktori noteikti iedrošina cilvēkus uz vardarbību.» Iepriekš Latīņamerikas valstu valdības vardarbību apkaroja ar vardarbību, bet pēdējos gados lielāka vērība pievērsta prevencijas pasākumiem, piemēram, ieviešot maigākus sodus par noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām, vai palīdzot noslēgt pamieru starp karojošām bandām.