Upes tuviem un tāliem ierakstā izmantoti vairāku folkloras ekspedīciju vākumi - gan individuālu folkloras pētnieku, gan organizāciju, gan Latvijas, gan Igaunijas folkloras krātuvju materiāli. Diskā ierakstītas latviešu dziesmas, rotaļas un danči, kas sešpadsmit Sibīrijas ciemos ierakstīti gan neatkarīgās Latvijas laika ekspedīcijās, gan agrāk. Sibīrijas latviešu ciemus pētnieki sāka apmeklēt 70.gadu otrajā pusē.
Latvieši Sibīrijā nav saistāmi tikai ar padomju režīma īstenotajām deportācijām. Pirmie latvieši Sibīrijā bija izsūtītie katordznieki pirms diviem gadsimtiem. Viņiem piepulcējās brīvprātīgie izceļotāji, kuri uz Sibīriju devās XIX gs. otrajā pusē zemes un labākas iztikšanas meklējumos. Pārceļošana turpinājās līdz pat Pirmajam pasaules karam, pēc kura daļa sibīriešu atgriezās Latvijā, kad Krievija ļāva no valsts izbraukt bēgļiem. Vēl citi uz tēvzemi devās pēc 1945.gada vai pavisam nesen - jau pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Kaut daudzi Sibīrijas latviešu ciemi šodien ir faktiski izzuduši, asimilējoties vai zaudējot jauno paaudzi, daļā ciemu vēl, kā pētnieki skumji atzīmē - pēdējās desmitgades, saglabājušās pat XIX gadsimta latviešu dziesmas, tradīcijas un valoda. Daudzējādā ziņā disks ir ieskats ne tikai Sibīrijas latviešu dzīvē, bet arī logs uz tautas pagātni. Sibīrijas ciemos, atzīmē pētnieki, latviešu valoda saglabājusies kopta kā vērtība.