«Autosports ir ekonomikas spogulis. Ja situācija nav labvēlīga, rūk arī dalībnieku skaits. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, startēs par trešdaļu mazāk sportistu,» triju Dakaras rallijreidu dalībnieks autosportists Māris Saukāns vispirms nosauca naudas resursu samazināšanos, bet izteica arī pieņēmumu, ka dalībnieku skaita sarukums varētu būt saistīts arī ar sacensību norisi Dienvidamerikā, nevis īstajā «mājvietā» Āfrikā.
Finanses meklētas, taču nav izdevies piesaistīt pietiekamā daudzumā. Vienas automobiļu ekipāžas startam šā gada Dakaras sacensībās Dienvidāfrikā būtu nepieciešams vismaz 50 000 eiro jeb aptuveni 36 000 latu. «Protams, ļoti gribējām startēt. Žēl, ka nevaram būt dalībnieki autosporta olimpiskajās spēlēs.»
Motosportists Jānis Vinters nosauca citus nestartēšanas iemeslus. «Tagad jau visu var piesiet krīzei, taču ne jau tas mūs apturēja. Ja godīgi, sponsorus tā kārtīgi nemaz nemeklējām, jo negribējām sasolīt un pēc tam neizdarīt. Pirmkārt, tikko esmu atsācis treniņus pēc muguras sadziedēšanas. Bez kārtīgas sagatavošanās Dakarā nav ko darīt. Jābrauc kārtīgi, nevis jāmāžojas. Otrkārt, brālis Einārs viens otro reizi Argentīnā negribēja startēt. Tur apstākļi tomēr līdzīgi kā Eiropā, bet mūs interesē Āfrikas šarms - brauc, un tūkstoš kilometru rādiusā nevienas dzīvas dvēseles. Tas ir iemesls, kāpēc dalībnieku skaits rūk. Tiklīdz Dakara atgriezīsies tur, kur tai jābūt, raugi, Āfrikā, mēs ar brāli būsim klāt!» Jānis neslēpa, ka darbs pie tehniskās un fiziskās gatavības nav apstājies.
Māris Saukāns par atgriešanos Dakaras rallijreidā atbildēja nekonkrēti. «Kaut kad noteikti startēsim. Mūs tur gaida. Arī šoreiz organizatori ļoti vēlējās mūs redzēt, meklēja iespējas nākt pretī.» Dzeltenie OsCari neesot aizmirsti!
Dakaras rallijreids notiek 31.reizi. Uz starta stājušās 161 motociklu un 140 automobiļu ekipāžas. 15 posmos Argentīnā un Čīlē jāveic attiecīgi 8937 un 9030 kilometru. Finišs 16.janvārī.