Pārsteigums par sodu
Visbiežāk latvietes par sievām apmaiņā pret naudu kļūst Īrijā, Lielbritānijā un Kiprā, bet upures portrets ir sieviete vecumā līdz 25 gadiem, no mazpilsētas, ar vienu vai diviem nereģistrētās attiecībās dzimušiem bērniem, kura atvases audzina pati, norāda biedrības Patvērums Drošā māja juriste Gita Miruškina: «Tieši Latvijas ekonomiskā situācija pamudina sievietes spert neapdomīgus soļus, jo viņām nav darba un ir jāgādā par sevi un bērniem.» Maldinošie vilinājumi mēdzot būt tik labi, ka sievietes nespēj no tiem atteikties un fiktīvas laulības ar Pakistānas, Indijas, Bangladešas vai kādas citas Āzijas vai Āfrikas valstspiederīgajiem redz kā vienīgo glābiņu.
Ar sieviešu vervēšanu, lai viņas izprecinātu trešo valstu pilsoņiem, parasti nodarbojas organizētas grupas, kurās iesaistīti gan Latvijas, gan ārvalstu pilsoņi, Dienai atklāj Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma nodaļas priekšnieks Armands Lubarts. Pērn Latvijā par fiktīvo laulību organizēšanu uzsākti septiņi kriminālprocesi, bet šogad - jau pieci. Nereti aizdomās turamās personas ir pārsteigtas par tām draudošo cietumsodu, jo nav informētas, ka kopš pērnā pavasara Latvijā par fiktīvo laulību organizēšanu vai šāda pakalpojuma piedāvāšanu draud kriminālatbildība.
Pārdodas pašas
IeM speciālisti norāda uz vēl kādu satraucošu tendenci - jaunas sievietes bez vervētāju starpniecības apvienojas grupās un kā tūristes ierodas Rietumeiropas valstīs, kur sniedz seksuālos pakalpojumus. Taču šajās darbībās nav nozieguma sastāva, tāpēc to iespējams novērst tikai ar preventīvu darbu. Pēc policijas rīcībā esošās aptuvenās informācijas, uz Eiropas valstīm, lai nodarbotos ar prostitūciju, katru mēnesi izbrauc vairāk nekā simts sieviešu, turklāt pārsvarā atkārtoti.
Nabadzība, naivums, neizglītotība, informācijas trūkums - šie, pēc IeM Nozares politikas departamenta vecākās referentes Lāsmas Stabiņas domām, ir galvenie iemesli, kāpēc cilvēki kļūst par suteneru, fiktīvo precinieku vai izkalpinātāju upuriem: «Pat ja cilvēks tiek pārdots uz ārzemēm un viņam tur tiek atņemta pase, ir daudz iespēju, kā izrauties. Diemžēl upuri bieži pakļaujas ne tik daudz fiziskiem, kā psiholoģiskiem ierobežojumiem. Piemēram, tic pāridarītāja teiktajam, ka sūdzēšanās policijā situāciju darīs vēl ļaunāku, jo «tur visi ir savējie», vai arī tiek turēti parādu važās.» Lai gan speciālisti norāda, ka bērnu tirdzniecība vairs netiekot novērota, šā gada februārī Skotijā no verdzības apstākļiem izglābta 14 gadu veca latviete.
«Tirgus placis» - internets
«Šodien galvenais tirgus laukums ir internets, kur cilvēki jūtas neierobežoti un nesodāmi. Tā ir galvenā vieta, kur tiek vervēti upuri cilvēku tirdzniecībai, prostitūcijai un fiktīvajām laulībām, tāpēc internets policijai kļuvis par svarīgu darba lauku,» atzīst A. Lubarts, kura pārraudzībā cilvēktirdzniecību un sutenerismu Latvijā apkaro 20 likumsargu. Gada sākumā valdība atbalstīja Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kuru ietvaros plānots organizēt sabiedrības informēšanas kampaņas, kā arī apmācīt policistus, robežsargus, prokurorus, tiesnešus, sociālos darbiniekus un konsulārās amatpersonas.