Valdība jau iezīmējusi pirmo finansējumu prezidentūras norisēm, uzsākts strādāt pie Latvijas nacionālajām prioritātēm, pamazām tiek apzināts, kuri valsts sektorā strādājošie uz laiku pārcelsies uz Briseli un citām Eiropas galvaspilsētām. Latvija kā Eiropas norišu uzraugs startēs kopā ar Itāliju un Luksemburgu - arī tā dēvētajam trio vēl nāksies vienoties par vairākiem jautājumiem.
Komandēs parādi
«Latvijas kļūšana par prezidējošo valsti principā nozīmē, ka mēs nosakām ES darba kārtību konkrētajam pusgadam,» saka Latvijas prezidentūras ES padomē sekretariāta direktore Inga Skujiņa. Viņa skaidro - katram Latvijas nozaru ministram no 2015. gada 1. janvāra būs jābūt gatavam apsēsties galda galā un uzklausīt 26 kolēģu viedokļus, veidot kopsavilkumu un rast risinājumu. Līdz šīm padomēm darba kārtības jautājumi nonāks caur dažādu formātu zemāka līmeņa sanāksmēm, un arī visas šīs sanāksmes vadīs Latvijas pārstāvji. Pagaidām tiek lēsts, ka prezidentūras laikā nepieciešams organizēt un vadīt aptuveni tūkstoti pasākumu Briselē un aptuveni 200 pasākumu Rīgā. Valstu un valdību līderu sanāksmes - Eiropadomes - gan notiks Briselē, un valstu augstākās amatpersonas šeit varētu ierasties tikai tad, ja tiks plānots kāds vadītājiem paredzēts samits, piemēram, par Austrumu partnerību.
Tāpat prezidējošajai valstij ir pienākums nepieciešamības gadījumā starptautiskajās organizācijās formulēt un paust ES oficiālo viedokli, līdz ar to darbības laukā nonāk arī Ņujorka, Ženēva, Roma un citas galvaspilsētas, skaidro I. Skujiņa. Par Latvijas ieguvumiem no prezidentūras I. Skujiņa runā atturīgi, norādot - vispirms ir pienākumi. «Caur šo pienākumu daudz gūstam, jo parādām pasaulei, ka spējam domāt Eiropas kategorijās, ne tikai nacionālā līmenī,» saka I. Skujiņa, pie viena norādot - ne jau savu nacionālo dienas kārtību Latvija tagad pārnesīs uz Briseli. Prezidentūra ir labs Latvijas tēla veidošanas pasākums, taču ieguvumi būs arī pavisam taustāmi - Rīgā ieradīsies daudz cilvēku, un papildu ienākumus gūs uzņēmēji, kas nodarbojas ar ēdināšanu un viesnīcu biznesu. «Gan jau kāds uz muzeju aizies, kādu suvenīru nopirks,» teic I. Skujiņa.
Nav akmenī cirstas
Pagaidām ir pāragri runāt par konkrētu finansējuma apjomu, kādu valdība piešķirs prezidentūras funkcijām, taču jau tagad valdība ir iezīmējusi aptuveni 70 miljonus latu prezidentūras izdevumiem līdz 2015. gadam. Pēc Ministru kabineta apstiprinātā rīkojuma par papildu finansējumu, lai sagatavotu un nodrošinātu Latvijas prezidentūru ES padomē, var spriest, ka 2013. gadam jau piešķirti aptuveni septiņi miljoni latu, 2014. gadam - 4,5 miljoni, 2015. - 3,7 miljoni latu. Kopumā 2014. un 2015. gadam iezīmēti 63,3 miljoni latu, kas paredzēti prezidentūras budžetam, I. Skujiņa gan norāda - šīs iezīmētās summas vēl nav akmenī cirstas un var mainīties.
Lielāko izmaksu apjomu vismaz 2013. gadā veido cilvēkresursi. Latvijas pastāvīgajā vēstniecībā Briselē darbinieku skaits no 60 uz prezidentūras laiku pieaugs līdz 180, no kuriem lielākoties būs ministrijās jau strādājoši speciālisti.
Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane atzīst -risks pazaudēt šos augsti kvalificētos ierēdņus ir liels, jo viņi jau pašlaik ikdienā strādā ar ES jautājumiem un Brisele pēc prezidentūras varētu piedāvāt šīs prasmes apliecināt starptautiskā līmenī, taču Latvijas valsts pārvaldei konkurēt ar šādiem darba piedāvājumiem ir pagrūti. Tāpēc jau tagad uzsākts darbs pie valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas, lai darbs Latvijas valsts pārvaldē būtu konkurētspējīgs ar līdzīgu darbu ES institūcijās.
Pirmais solis jau sperts - ieviesta uz rezultātu orientēta un elektroniska darba izpildes novērtēšanas sistēma, kas palīdz novērtēt darbiniekus un piešķirt bonusus par kvalitatīvi paveiktu darbu. Pēc spēkā esošās shēmas gan Rīgā, gan Briselē strādājošajiem algas būs vienādas, atbilstoši valsts pārvaldes principiem, «briselieši» gan saņems papildu piemaksas pēc tāda paša principa kā diplomātiskā korpusa darbinieki, to skaitā apmaksātu dzīvokli. Savukārt sekretariātā paredzēti ap 70 darbinieku, kas tiek meklēti atklātā konkursā. I. Skujiņa atzīst - izaicinājums ir piesaistīt pašus labākos, jo valsts pārvalde krīzes gados ir noplicināta un zemā atalgojuma dēļ nav konkurētspējīga.
Centrā - Gaismaspils
Kā centrālā notikumu vieta Rīgā ar valdības atbalstu izvēlēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka. Tiesa, Gaismaspils nodošanas termiņi nesen tika pārcelti par veselu gadu - durvis apmeklētājiem tā vērs 2013. gada 31. decembrī. Nacionālā būvkompāniju apvienība sola - noteiktajā termiņā iekļausies. Kultūras ministrija (KM) arī izsludinājusi konkursu par pirmās kārtas infrastruktūras darbu veikšanu, tas gan vēl nav noslēdzies. Tomēr KM sola, ka līdz 2013. gada beigām būs pabeigti gan inženierkomunikāciju darbi - ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, pastāvīgais elektropieslēgums, gan būs izbūvēta stāvvieta 110 automašīnām, bibliotēkas priekšlaukums būs apzaļumots, kā arī būs pabeigta ielu krustojumu, ielu un ietvju rekonstrukcija. Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis pagaidām ir atturīgs prognozēs, vai līdz 2015. gadam izdosies pārkārtot Gaismaspils rajona infrastruktūru, lai liela skaita ārzemju viesu ierašanās netraucētu satiksmei - detaļplānojums jau ir izstrādāts, taču pilsēta ar valsti vēl nav vienojušās par atbildībām.