Kopējā pesimisma rangā Latvija līdz ar Portugāli ieņem otro vietu aiz Korejas, bet vairākos rādītājos tieši Latvijas respondenti uzrāda īpaši negatīvu viedokli un īpašu pesimisma pieaugumu uz pārējo valstu fona. Piemēram, kamēr pasaulē vidēji 77% aptaujāto uzskata, ka viņu valsts ekonomikā ir iestājusies recesija, Latvijā šādi pārliecināto ir 97%, turklāt 83% aptaujāto uzskata, ka arī tuvākā gada laikā ekonomikas kritums turpināsies. Lielākajā daļā pētīto valstu iedzīvotāju domā, ka recesija beigsies.
Lai gan visās valstīs ir pieaugušas cilvēku bažas par sava darba stabilitāti, Latvijā par to uztraucas divreiz vairāk cilvēku nekā vidēji citur pasaulē. 78% aptaujāto atbildējuši, ka viņu perspektīvas darba tirgū tuvākajam gadam ir sliktas - tas ir augstākais rādītājs pasaulē.
Nielsen secinājuši, ka patērētāju noskaņojums patlaban ir sliktākais kopš Otrā pasaules kara - tas varētu nozīmēt, ka ekonomiskā kritiena zemākais punkts varētu būt jau sasniegts.
Runājot par Latvijas iedzīvotājiem raksturīgo krīzes domāšanu, Diena jau rakstīja, ka visizplatītākais veids, kā runāt un tātad - arī domāt par krīzi, ir to iztēlot kā nenovēršamu un no cilvēka rīcības neatkarīgu parādību - kaut ko līdzīgu globālam negaisa mākonim. Par populārāko rīcības stratēģiju uzskatām nogaidīšanu un pārciešanu, nevis aktīvu rīkošanos.