Eiropas atbalsts
Gvantanamo gūstekņu izmitināšanu Eiropas Savienības valstīs paredz vienošanās, kas panākta starp ASV un ES. Eiropieši šādi cenšas palīdzēt ASV prezidentam Barakam Obamam, kurš apņēmies likvidēt Gvantanamo cietumu. Daļa gūstekņu, kas tika turēti aizdomās par terorismu, atzīti par nekaitīgiem un varētu atgriezties dzimtenē, taču ASV nevēlas sūtīt gūstekņus uz nedemokrātiskām valstīm, kur varas iestādes varētu viņus spīdzināt. Neoficiāli zināms, ka uz Latviju sūtītais gūsteknis ir Uzbekistānas pilsonis. Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas asi kritizējušas Uzbekistānu par ieslodzīto spīdzināšanu.
Gvantanamo gūstekņus jau piekritušas uzņemt vairākas ES valstis, piemēram, Francija, Spānija, Īrija un Slovākija. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas piekritusi šim piedāvājumam. Līdzīgu soli varētu spert arī Igaunija, bet Lietuva acīmredzot atturēsies no gūstekņu uzņemšanas, jo vēl nav aizmirsts skandāls, ko izraisīja aizdomas par slepenu CIP cietumu Viļņas apkaimē.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) ļāvis noprast, ka interesi par Latviju kā mītnes vietu izrādījuši četri ieslodzītie, taču Latvija pagaidām nav apstiprinājusi citu personu izmitināšanu. M.Riekstiņš apstiprināja, ka ieslodzītais ir ap 40 gadu vecs vīrietis. Neoficiāli zināms, ka ASV karaspēks viņu aizturēja militāro operāciju laikā Afganistānā. Amerikāņiem bija bažas par viņa iespējamo saistību ar terorismu, bet izmeklēšanā, kas ieilgusi vairāk nekā piecus gadus, tam nav rasti pierādījumi.
Gūsteknis vēl nav ieradies Latvijā, bet tas varētu notikt gada pirmajā pusē. Viņš būs bezvalstnieka statusā, ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Viņa pārvietošanās brīvība nebūs ierobežota, viņš varēs ceļot pa Latviju, tomēr drošības iestādes viņu uzmanīs.
Rūpīgi pārbaudīts
No ministru teiktā izriet, ka Gvantanamo ieslodzītais pats izvēlējies Latviju kā valsti, uz kuru viņš varētu tikt nosūtīts. Iespējams, šādu izvēli viņš izdarījis, jo pārvalda krievu valodu un nāk no bijušās PSRS valsts. Kā atzina iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL), sagatavošanas darbi, kas saistīti ar gūstekņa izmitināšanu Latvijā, ilga aptuveni pusgadu. Drošības policijas pārstāvji par ASV naudu brauca uz Gvantanamo un intervēja šo personu.
Pēc iekšlietu ministres domām, Latvijai nav bažu, ka aizturētā izmitināšana mūsu valstī varētu radīt draudus valsts drošībai vai pievērst teroristu uzmanību Latvijai. Pēc gūstekņa ierašanās Latvijā viņam par ASV valdības naudu tiks atrasta dzīvesvieta. Pagaidām nav domāts, vai persona arī strādās, taču ministre neizslēdza, ka tas ir jautājums, par ko būs jādomā, lai šis cilvēks integrētos Latvijā. Vīrietis solījis iemācīties latviešu valodu.