Pieņemot Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, Saeima ceturtdien noteica pakāpenisku aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2% no IKP, nākamajā gadā šim mērķim paredzot 1% no IKP, kas prasīs papildus no valsts budžeta 30 miljonus eiro. Lielāko daļu no šīs summas plānots izlietot pretgaisa aizsardzībai. Nākamās prioritātes ir Zemessardze un infrastruktūras izveidošana, lai nodrošinātu NATO spēku klātbūtni Latvijā. Nauda paredzēta arī speciālo uzdevumu vienībai, žurnālistiem paskaidroja A. Panteļējevs. Viņš debatēs uzsvēra: «Pēdējo dienu Putina izteikumi par tā saucamās krievu pasaules aizstāvēšanu nozīmē, ka lietas, manuprāt, ir pat daudz sliktākas, nekā dažs no mums varbūt iedomājās vēl pirms nedēļas.» Ministrijas parlamentārais sekretārs norādīja - ja Latvija vēlas starptautisko spēku klātbūtni Latvijā, tad tai ir jāpilda starptautiskās saistības un jānodrošina finansējums valsts aizsardzībai.
Atbildot Andrejam Elksniņam (SC), kurš ironizēja par 80. gadu bruņutehniku, kuru iepērk Latvijas bruņotie spēki, A. Panteļējevs norādīja, ka modernas tehnikas iegādei būtu nepieciešams jau šogad nodrošināt 2% no IKP aizsardzībai. Savukārt reaģējot uz pārmetumiem par to, ka Latvija, Igaunija un Lietuva neveic kopīgus iepirkumus, ministrijas pārstāvis atgādināja uz atšķirībām šo valstu finansiālajās iespējās, kas kaimiņvalstīm ir lielākas.
Tas, ka notikumi pasaulē strauji mainās, pēc vairāku deputātu domām, ir atstājis iespaidu uz valdības vadītājas ziņojumu par nacionālo drošību. Kārlis Seržants (ZZS) debatēs šo dokumentu raksturoja ar vārdiem, ka tas ir «apaudzis ar pēlējumu». Runājot par drošības riskiem, K. Seržants vērsa uzmanību uz Krievijas iespējamo investoru reputāciju, mudinot to rūpīgi izvērtēt. Viņš arī aicināja valdības vadītāju nepieņemt ielūgumu apmeklēt Jauno vilni.
Premjere savā ziņojumā runāja arī par drošības riskiem. «Nav pamata uzskatīt, ka Krievija Latvijā varētu īstenot tādas darbības kā Ukrainā. Latvija ir NATO dalībvalsts, un ar to ir jārēķinās. Tomēr vienlaikus Krievijas mērķis ir palielināt savu ietekmi Latvijā,» sacīja premjere L. Straujuma. Viņa uzskata, ka dažādu ar Krievijas īstenoto tautiešu politiku saistītu nevalstisko organizāciju darbība ir vērsta pret Latvijas sabiedrības saliedētību. «Par galveno finansējuma sadales mehānismu pēdējos gados kļuvuši Krievijas institūciju dibinātie un kontrolētie specializētie fondi,» teica premjere. Starp riskiem viņa minēja arī Latvijas un Baltijas gāzes tirgus atkarību no vienas piegādātājas - Krievijas. Sarunās ar kaimiņvalstīm un Eiropas Komisiju tiek meklēti alternatīvi risinājumi dabasgāzes apgādē, lai veicinātu reģiona neatkarību.