Kā piemēru I. Julge minēja vairākas Igaunijas kafejnīcas, kuras savulaik tradicionālo vienas kafijas tasītes 25 kronu jeb 1,4 eiro cenu noapaļoja līdz diviem eiro. Latvijā šāds kāpums nebūtu iespējams, uzskata I. Julge, jo patērētāji kāpumu pamanītu daudz vieglāk. Viņš gan piebilst - kopējo ar eiro ieviešanu saistīto inflācijas līmeni Igaunijā šādas cenu svārstības ietekmēja maz, jo «lielākā daļa tirgotāju, it īpaši lielās tirdzniecības ķēdes, cenu maiņu veica atbildīgi». Tā rezultātā kopējais ar eiro ieviešanu saistītais inflācijas kāpums, kas Igaunijā bija ap 0,25%, valsts ekonomiku ietekmēja ļoti maz, un ievērojami lielāka ietekme bija tobrīd vērojamajam globālajam pārtikas un naftas cenu kāpumam, skaidro I. Julge.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce norāda, ka saskaņā ar jaunākā cenu monitoringa rezultātiem preču un pakalpojumu cenas pēc tam, kad tika paziņots par Latvijas pievienošanos eirozonai, nav būtiski mainījušās. 83,29% apsekoto preču un pakalpojumu cenas jūlijā palikušas nemainīgas, 9,34% - kāpušas, bet 7,37% preču - samazinājušās, teica J. Pūce. Viņš piebilda - ir pamanīti atsevišķi gadījumi, kad cena latos jau šobrīd tiek palielināta, lai pēc pārrēķināšanas eiro tā izskatītos pievilcīgāka, tomēr galvenokārt cenu svārstības bijušas saistītas ar sezonalitāti un globālā tirgus ietekmi.
Tomēr, pēc J. Pūces teiktā, kopumā cenu monitorings pierāda to, ka preču un pakalpojumu cenas daudz vairāk ietekmē sīvā konkurence uzņēmēju vidū, tāpēc «to, kādas preces un pakalpojumi par kādām cenām turpmāk būs pieejami, noteiks tikai iedzīvotāju balsojums». EM ierēdnis ir pārliecināts - ar eiro ieviešanu saistītās inflācijas līmenis gaidāms tik neliels, ka 66 santīmus vērtas baltmaizes kukuļa cenā tas neatspoguļosies vispār, bet 10 latu vērta friziera pakalpojuma cenā tā ietekme būs, piemēram, tikai 2,5-3 santīmi.