Paziņojumā uzsvērts, ka Krievijas lēmums atļaut bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un klaja iejaukšanās valsts iekšējās lietās. «Starptautiskajai sabiedrībai nav ne mazāko šaubu par to, ka minētais lēmums ir tikai liekulīgs mēģinājums ar juridiskām frāzēm piesegt jau notikušo nelikumīgo bruņoto iejaukšanos Ukrainas teritorijas neatņemamā daļā - Krimā. Krievijas paustie argumenti par šādu bruņoto spēku lietošanu ir pilnībā nepamatoti un klajā pretrunā ar Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām. Šādi rīkojoties, Krievija grauj starptautiskās drošības sistēmas pamatprincipus.»
E. Rinkēvičs pauda arī bažas, ka situācija Ukrainā var eskalēties līdz reālai karadarbībai. Intervijā LNT ziņās viņš norādīja uz informāciju, ka Krievijas bruņotie spēki pārvietojas ne vien Krimā, bet arī citviet Ukrainā. «Man gribētos cerēt, ka veselais saprāts Krievijas Federācijā uzvarēs. (..) Ja starptautiskā sabiedrība stingri neiestāsies pret šādu rīcību, mums būs ļoti daudz jāstrādā ar sabiedrotajiem, lai runātu arī par Baltijas valstu un Latvijas drošības nostiprināšanu,» teica ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka NATO mācības turpmāk Baltijas valstīs būs jārīko daudz biežāk, vienlaikus paužot cerību, ka Eiropas Savienības un NATO rīcība saistībā ar notikumiem Ukrainā būs aktīvāka. «Nosodījums jau ir bijis. Šeit ar nosodījuma vārdiem jau tā kā būtu par maz.»
Svētdien pēcpusdienā pie Krievijas vēstniecības Rīgā, protestējot pret Krievijas parlamenta lēmumu atļaut ievest karaspēku Ukrainā, pulcējās arī vairāk nekā pustūkstotis cilvēku, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus E. Rinkēvičs uz tikšanos aicināja gan Krievijas, gan ASV un Lielbritānijas vēstniekus, lai pārrunātu situāciju, jo noslēgtais līgums ar Ukrainu, kas garantē tās teritoriālo vienotību, netiek pildīts.
1994. gadā, kad Ukraina atteicās no saviem kodolieročiem, ASV, Krievija un Lielbritānija Budapeštā parakstīja memorandu, apņemoties garantēt Ukrainas suverenitāti un robežu negrozāmību.