Latvija un Vācija - tūkstošgadu attiecības savstarpējā mijiedarbībā. Kristietības sākums šodienas Latvijas teritorijā, Rīgas dzimšana, 700 gadu verdzības mīts, pirmās grāmatas par Latviju un latviski, baronu pirmās nakts tiesības un sadedzinātas neatkārtojami vērtīgas muižu bibliotēkas 1905. gada revolūcijas vētrās. Divu pasaules karu brāzmas pār Latvijas teritoriju, simtiem tūkstošu vācu kapu Latvijā un desmitiem tūkstošu latviešu mūžīga atdusa Vācijā. Esam bijuši tuvākie un uzticīgākie sabiedrotie, esam nežēlības pārākajā pakāpē nīduši un iznīcinājuši viens otru.
Vācija - spēks, vara, prāts un kultūra. Laiku laikos pasaules līmeņa ģeopolitikas spēlētāja. Valsts, kura vairāk nekā jebkura cita pēdējos 100 gados pārzīmējusi Eiropas karti. Latvija - vienmēr zem svešzemju zābaka. Marionete, satelīts vai protektorāts pēc diplomātiskās būtības. Mūžīgi iekārojama teritorija. Vācu Drang nach Osten starpmērķis un tālākas ekspansijas bāze gadsimtu garumā.
Ja atmetam glorificētas teiksmas par Atsevišķās studentu rotas varoņdarbiem un lomu brīvības cīņās, acīmredzami sanāk, ka lielāko militāro ieguldījumu Latvijas valsts izveidē pienesis Rīdigers fon der Golcs. Ne viņa vaina, ka, strauji mainoties Pirmā pasaules kara rezultātā panāktām aizkulišu vienošanām, K. Ulmanim, mūsdienīgi izsakoties, nācās vācus smalki «uzmest» un pārorientēties uz angļiem. Tāda bija Latvijas neatkarības izcīnīšanas cenas reālā virtuve.
Diemžēl Latvijas cūcības pret vāciešiem nebeidzās ar pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem, brutāli ciniski Latvijas valsts oficiālā līmenī aplaupīja vācu aizbraucējus 39.-40. gada repatriāciju ietvaros. Zīmīgi, ka pēcāk šos pašus aizbraucējus Rīgas ielās 1941. gada 1. jūlijā latvieši sagaidīja ar ziediem un cienāja ar rupjmaizi. Dīvaini latviskās mentalitātes vēsturiskie līkloči.
Pēckara Vācija. No uzvarētājvalstu puses visvairāk izpostītā un izlaupītā teritorija Eiropā. Pie apvāršņa tuvā aukstā kara režisori lieliski saprot, ka tieši Vācija būs galvenais pretkomunisma triecienspēks Eiropas kontinentā. Seko denacifikācijas likums ar tālāku Māršala plāna realizāciju. Amerikāņu dolārs sintēzē ar vācu gribu un leģendāri iedzimto Ordnung (kārtība) panāk savu. Vācija īsā laikā kļūst par spēcīgāko un varenāko valsti kontinentā. Ja nebūtu anglosakšu pamatota tramīguma par savas pasaules pārvaldes doktrīnas spēka potenciālo apdraudējumu, Vācija sen būtu ANO Drošības padomes patstāvīgā locekle un kodolkluba dalībvalsts. Nevienam taču nav nekādu šaubu, ka tehnoloģiski ražot atomieročus Vācija varēja vēl aizvakar.
Neskatoties uz to, ka šobrīd Vācija ir ES pamatdonors, piespiedu sponsors un iekšēji negribīgs mecenāts, bet tās vadītāja Merkele pēc jaunākās Forbes versijas - ietekmīgākā sieviete pasaulē, šāda lietu kārtība nebūs mūžīga. Pieļauju iespēju, ka bezpersoniskās un amorfās ES loma tuvā nākotnē samazināsies, bet Eiropas ģeopolitiskie groži no Briseles un Strasbūras daļēji pārcelsies uz Berlīni. Strauji pieaugs starpvalstu divpusējo attiecību nozīme, jēga un saturs. ES kopējie lēmumi un nostādnes veidosies no tā dēvēto vecvalstu savstarpējām attiecībām, kurās pirmo vijoli spēlē un spēlēs vācieši. Bez Berlīnes koridoriem Eiropas politika tiek veidota Londonā un Parīzē. Apvienotajā Karalistē un Francijā Latvija var tikai pienest kungiem ūdensglāzi vai uzklausīt skaidrojumus par «divātrumu Eiropu», kuras vilciena pēdējā - bagāžas vagonā stabili atrodamies.
Latvija attiecībā pret Vāciju atrodas unikālā situācijā. Mums bijusi kopēja vēsture, ir nozīmīga ekonomiskā sadarbība un iespējama Latvijai stratēģiska partnerība nākotnē. Jāsaprot, ka arī Vācijai ir vajadzīgas savas un drošas politiskās ietekmes sviras Baltijas reģionā, Eiropā kopumā un it īpaši Vācijas - Turcijas, Vācijas - ASV, Eiropas - ASV attiecībās. Berlīnē durvis bez lieka trokšņa ir atvērtas, Latvija pratīs tās atrast un ieiet?
Vācija ir pirmā valsts Eiropā, kurā pilnīgu fiasko cietusi multikulturālisma politika un ideja. Latvijā ir vairāk nekā 300 000 nepilsoņu, kas ir savai teritorijai mentāli un vēsturiski piekritīgi krievvalodīgie iedzīvotāji. Jautājums un problēma, kurš viennozīmīgi būs jāatrisina tuvā nākotnē.
Paradoksāli, bet cīņa uz dzīvību un nāvi divos pasaules karos nav nostādījusi Vāciju un Krieviju mūžīgā savstarpēji neieredzošā antagonismā. Kopš impēriju laikiem Vācija un Krievija ir labākās draudzenes un uzticamākās partneres, kuru attiecības stiprinātas gadsimtu asinsradniecībā elites pārstāvju starpā. Globālā skatījumā Vācijai un Krievijai vienmēr bijusi savstarpēji atbalstoša politika. Latvijai jāapzinās, ka pie sliktām Latvijas - Krievijas attiecībām nevar būt pozitīvi Latvijas - Vācijas sakari. Tāda ir nerakstīta diplomātijas aksioma. Aksioma, kurai var būt izšķiroša nozīme Latvijas ietekmes palielināšanai Eiropā.
Eiropas kontinentālajā līmenī jau šodien Vācijas vadītāji izsakās par savu kredītreitingu aģentūru veidošanu, jo ASV izvietotās (un ASV finanšu ārpolitiku apkalpojošās) netiek uzskatītas par objektīvām. It īpaši situācija saasinājās pēc nesenajiem kredītreitingu pazeminājumiem Francijai un Austrijai. Citiem vārdiem sakot, Vācijas banku sistēma un valsts finanšu vadība piedāvā ES resursus monitorēt bez ASV līdzdalības. Pilnīgi jauna situācija Latvijai un Latvijas Bankai, kurai pagaidām attiecīgās institūcijas nav gatavas.
Aprakstītās nākotnes vīzijas nenotiks vienā dienā, bet tam, ka Latvijā veidosies spēcīgs proģermānisma politiski ekonomiskais centrs un lobijs, ir visi priekšnosacījumi. Tā ir dzīves realitāte. Vai mēs pratīsim īstajā laikā un pareizajā formā izmantot, gūstot ilgtermiņa labumu valstij un tautai?