Latvijā vieta arī citām pieejām

Izglītības iestādei var būt sava ideoloģija vai misija, bet vienlaikus jāievēro valsts izglītības standarts, tā Dienai norāda Izglītības kvalitātes valsts dienestā, atzīmējot, ka šo pieeju īstenošana Latvijā atbilst normatīvajiem aktiem. Ir jāpastāv izvēles iespējām, uzskata mācību konsultante Ph.D. Zane Oliņa. Pēc viņas domām, tieši alternatīvajās skolās lielāku uzmanību pievērš katra bērna individuālajai attīstībai, sociālajām prasmēm, vērtībizglītībai, visas ģimenes izglītības vajadzībām. Viņa arī atspēko uzskatu, ka tiem bērniem, kuri mācījušies alternatīvajās skolās, vēlāk ir grūti iejusties tradicionālajā izglītības sistēmā: «Ja bērniem ielikts labs pamats, palīdzot viņiem atrast un attīstīt savas intereses, stiprinot viņu pārliecību par saviem spēkiem, attīstot viņu mācīšanās prasmes, tad viņi spēs sekmīgi darboties jebkurā sistēmā. Turklāt viens no skolas uzdevumiem ir nodot nākamajām paaudzēm līdz šim uzkrātās zināšanas, tradīcijas, vērtības, uzvedības modeļus, bet tam nav jānotiek, procesā salaužot bērnus. Ja mērķis ir sagatavot bērnus dzīvei, attīstīt domāšanas, sadarbības un citas prasmes, nevis iemācīt vienas pareizās grāmatas informāciju noteiktā secībā, pastāv dažādi ceļi, kā to paveikt.» Z. Oliņa arī uzskata, ka bērni no daudzveidīgas pieejas var būt tikai ieguvēji, jo Latvijā ir skaidri definēti katrā izglītības posmā sasniedzamie rezultāti un pastāv arī vienota sistēma, kā pārbaudīt rezultātus un skolēnu prasmes. Tāpat tas ir veids, kā līdztekus ierobežotajam publiskajam finansējumam skolām piesaistīt papildu resursus. «Valsts uzdevums būtu rūpēties, lai šāds daudzveidīgs izglītības piedāvājums būtu pieejams katrai ģimenei, stimulēt daudzveidīgu mācīšanas pieeju attīstību un savstarpēju bagātināšanos. Vienlaikus svarīgi uzturēt pastāvīgu diskusiju starp skolu, katru ģimeni un sabiedrību kopumā, lai panāktu arvien skaidrāku un visiem pieņemamu skatījumu par skolas uzdevumiem gan lokālā, gan nacionālā, gan globālā mērogā,» uzskata Z. Oliņa.