Ieguvums arī Eiropai
«Latvijas pievienošanās eirozonai ir ne tikai ieguvums pašai Latvijai, kura ar pievienošanos kļūs par daļu no Eiropas ekonomiskā un politiskā kodola, bet arī eirozonai, kura ar šo lēmumu veiksmīgi kliedē bažas par eirozonas stabilitāti,» uzsver Eiropas Komisijas viceprezidents, ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns. Kā novēroja Diena, svinībās Eiropas Komisijas ēkā Briselē, kuru laikā Latvijas premjeram Valdim Dombrovskim, finanšu ministram Andrim Vilkam un Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam tika pasniegti simboliski Latvijas eiro monētu maketi, parasti atturīgais O. Rēns un Eirozonas valstu finanšu ministru padomes prezidents Jerūns Deiselblūms bija atklāti gandarīti par jauno eiro kluba dalībnieci. Tiesa, kopējais noskaņojums gan Briseles amatpersonu, gan mediju pārstāvju vidū skaidri liecināja, ka amatpersonu uzmanības centrā šajās dienās vairāk bija nevis patīkamais un politiski vieglais lēmums par Latviju, bet gan smagās sarunas ar krīzes nomocīto Grieķiju un tās aizdevējiem.
A. Vilks atzina - pēdējos mēnešos citu Eiropas valstu attieksme pret Latviju kā eirozonas nākamo dalībnieci ir bijusi ļoti labvēlīga. «Pēdējo tikšanos laikā no citu dalībvalstu puses nav izskanējušas nekādas šaubas - tieši otrādi, citas Eiropas valstis pret Latviju izturējās ar lielu pietāti,» teica finanšu ministrs.
Atbalsta trūkums neuztrauc
Lai gan iepriekš kā viens no iespējamajiem klupšanas akmeņiem Latvijas dalībai eirozonā nereti tika minēts sabiedrības zemais atbalsts eiro un sabiedrībā valdošais uzskats par to, ka Latvija nav īsti gatava ieviest eiro, O. Rēns ir pārliecināts, ka, Latvijai turpinot īstenot stabilu ekonomikas politiku, ieguvumus no eiro drīzumā sajutīs un attieksmi mainīs arī Latvijas iedzīvotāji. Igaunijas pieredze pēc pievienošanās eirozonai rāda, ka valsts var gūt labumus no eiro valūtas stabilitātes, var piesaistīt ārējās tiešās investīcijas, norāda O. Rēns. To, ka eiro zemais atbalstītāju skaits Eiropā vairs netiek uzskatīts par nozīmīgu problēmu, neoficiālās sarunās atzīst arī vairāki Briseles ierēdņi, kuri norāda - arī Igaunijā pirms eiro ieviešanas atbalstītāju īpatsvars ir bijis zems, tomēr pēc ieviešanas tas ir būtiski audzis.
Savukārt A. Vilks prognozē, ka sabiedrības skepse pret eiro samazināsies pēc tam, kad valdības plānoto informatīvo kampaņu iespaidā augs tās informētība. Pēc A. Vilka domām, lielā mērā sabiedrības skepse pret eiro ir izskaidrojama arī ar krīzi eirozonā, tāpēc, ja tuvāko mēnešu laikā nebūs sliktu jaunumu no eirozonas, sabiedrības atbalsts augs. Finanšu ministrs uzskata, ka atbalsts turpinās augt arī tad, kad Latvijas iedzīvotāji izbaudīs eiro sniegtās priekšrocības - zemākas procentu likmes, mazākus izdevumus par valūtas konvertāciju, kā arī ievērojami lielāku valūtas stabilitāti. A. Vilks arī nepiekrīt viedoklim, ka Latvijai nav pa kabatai eirozonas stabilizācijas mehānisma iemaksas, kuru kopējā summa piecos gados būs ap 199 miljoniem eiro - pēc finanšu ministra domām, ikgadējā iemaksa aptuveni 40 miljonu eiro apjomā nav liela, turklāt Latvija šo naudu nevienam nedāvina, bet gan uzkrāj līdzekļus, kuri var kalpot kā atbalsts nepieciešamības gadījumā.
Jāatgādina, ka saskaņā ar SKDS aptaujas datiem jūnija vidū eiro ieviešanu Latvijā atbalstīja 22% aptaujāto, neitrāla attieksme bija 21%, bet eiro ieviešanu neatbalstīja 53% respondentu.
Latviju vērtēs elastīgāk
EK amatpersonu teiktais ļauj secināt, ka līdz ar Latvijas iestāšanos eirozonā tās ekonomiskie rādītāji vairs netiks novēroti tik skrupulozi kā līdz šim. Piemēram, vairāki EK pārstāvji Dienai atzina - Briselē nav noslēpums, ka Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā, elektroenerģijas tirgus liberalizācijas iespaidā varētu būt vērojams inflācijas kāpums, tomēr tas netiek uzskatīts par nozīmīgu problēmu, jo galvenokārt uzmanība tiks pievērsta tam, cik līdzsvarota ir ekonomika kopumā. Tāpēc par īslaicīgu inflācijas kāpumu Latvijai sankcijas no EK nedraud.
Vēl jo vairāk - EK pārstāvji atzīst, ka, ņemot vērā pakāpenisko dzīves līmeņa un atalgojuma izlīdzināšanos starp ekonomiski stiprākajām un mazāk attīstītajām ES valstīm, straujāks, bet samērīgs inflācijas kāpums tādās valstīs kā Latvija un Igaunija tiek vērtēts kā normāla parādība. Tiesa, ilgstošākas inflācijas gadījumā tiks pievērsta uzmanība tam, kādi ir inflācijas iemesli, un trekno gadu pārmērības atkārtot vairs neatļaus. O. Rēns uzsvēra - galvenais, kas tiek sagaidīts no Latvijas pēc iestāšanās eirozonā, ir sabalansēta, atbildīga un ilgtspējīga ekonomiskā politika.