Līgumu var lauzt
Šā gada martā tā laika izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis Ministru kabineta vārdā parakstīja Eiropas Sadarbības valsts līgumu starp EKA un Latvijas valdību, kas sniedz iespēju praktiskai Latvijas zinātnes, pētniecības un rūpniecības sektora iesaistei EKA projektos, tajā skaitā vairākās kosmosa tehnoloģiju jomās - satelītu telekomunikācijas un navigācijas, zemes novērošanas, pilotējamo kosmosa lidojumu, un citās. Lai mūsu valsts zinātnes institūciju pētnieki un augsto tehnoloģiju uzņēmumi varētu izmantot visas EKA piedāvātās iespējas un infrastruktūru, Latvijai jāveic dalības pirmā iemaksa vairāk nekā 900 tūkstošu latu apmērā. Taču nākamā gada izglītības un zinātnes budžetā līdzekļi tai nav paredzēti, tāpēc vairāki Latvijas zinātnes iestāžu un augsto tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji nosūtīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, norādot, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcība, nepildot uzņemtās saistības, apdraud Latvijas kā starptautiska sadarbības partnera prestižu un rada risku tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu pētījumu un inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai. Turklāt nepieciešamās summas neiemaksāšana no Latvijas puses būtu precedenta gadījums un pamats nesen noslēgtā līguma laušanai. Tāpat zinātnieki piebilst, ka vismaz 90% līdzfinansējuma atgriezīsies Latvijā dažādu inovāciju projektu veidā un tiks pilnībā apgūti, ko garantē arī EKA sadarbības līgums - pēc būtības tās ir «durvis» uz zinātnes un komercprojektiem visas Eiropas mērogā.
Iekšējo rezervju nav
«Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) maijā pats rosināja atlikt šo jautājumu līdz prioritāro zinātnes virzienu pieņemšanas 2014.-2020. gadam,» nepatīkamās situācijas iemeslu skaidro Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Izglītības, zinātnes, kultūras, sporta finansēšanas nodaļas vadītāja Līga Šulca. Viņa aicina IZM rast iespēju atvēlēt dalības maksai nepieciešamo summu no budžetā plānotajiem līdzekļiem. Saeimas deputāts un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis Jānis Vucāns (ZZS) uzskata, ka šāds priekšlikums nav korekts: «Nozare jau tā daudz cietusi un joprojām atrodas neapskaužamā stāvoklī, tāpēc vēl teju miljona latu novirzīšana ir nepieļaujama. Uzskatu, ka šajā gadījumā atbildība pilnā mērā ir valdības pusē, kas līgumu parakstīja, bet nenodrošināja tajā minēto saistību izpildi.»
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa kā risinājumu min zinātnes nozarei vienoties un dalības iemaksai nepieciešamos 900 tūkstošus atvēlēt no sava nākamā gada budžeta - apmēram četriem miljoniem latu. Taču zinātnieki ar šo priekšlikumu nav mierā. «Pieaugums zinātnei jau tā ir nevis progresīvi pieaugošs, bet progresīvi regresējošs. Valdošā koalīcija un valdošā partija - Vienotība - neko nav darījusi, lai negremdētu zinātni, kas tiešā veidā baro valsts ekonomiku. Valsts piešķirtais finansējums nenodrošina ikgadēju 0,15% pieaugumu no IKP, kā to paredz Zinātniskās darbības likums. Bet, piemēram, jauna cietuma būvniecībai Olainē bez vārda runas piešķirti 55 miljoni latu. Cik produktīvs ir cietums salīdzinājumā ar zinātni, un kādu pievienoto vērtību tas dod valstij?» retoriski vaicā LZA prezidents Ojārs Spārītis, Dienai piebilstot: «Dalība EKA nenozīmē, ka Latvija sāks būvēt kosmiskās raķetes un šķiest naudu, bet gan tiks pilnveidoti pakalpojumi, ko sabiedrība izmanto visās jomās - no aviācijas, kuģniecības, lauksaimniecības līdz pat interneta tīkliem.»
Zinātnieku apkopotie tirgus dati liecina, ka augsto tehnoloģiju pielietojumu apjomi daudzās nozarēs Latvijā uz vienu iedzīvotāju apmēram desmit reizes atpaliek no attīstīto ES valstu rādītājiem. Viņuprāt, izmantojot tikai vecas tehnoloģijas un roku darbu, valsts ekonomikas izrāviens nav iespējams.
Jāpiebilst, ka attiecīgās iemaksas neveikšana negatīvi atsauktos arī 2015. gadā, kad Latvija būs Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts un tai būs jāvada Kosmosa darba grupa, kur EKA ir galvenais Eiropas Komisijas partneris.