Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Latvijai svarīgie aizbraucēji

Ar sociālo kustību Gribu ttevi atpakaļ Latvijas Institūts (LI) ceturtdien uzsāka jaunu ilgtermiņa akciju, kurā aicina Latvijas iedzīvotājus ar personīgu un emocionālu vēstījumu uzrunāt aizbraukušos tuviniekus un draugus. Kustības iniciatori mudina cilvēkiem, kuri ilgāku laiku bijuši projām, stāstīt, ka viņi Latvijai ir ļoti svarīgi. Tas ir nepieciešams, lai emigrējušie nezaudē emocionālo saikni ar savu valsti, Dienai sacīja Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga.

LI vadītāja cer vienlaikus iekustināt ilgtermiņa procesus sabiedrībā, jo ir jāveic vairāki praktiski darbi, lai veidotu Latviju par valsti, kurā aizbraucēji gribētu atgriezties. Tikpat svarīgi mazināt plaisu starp divām sabiedrības daļām - palicējiem un tiem, kuri tagad dzīvo un strādā citā valstī. «Ja tu nevēli labu tam, kurš ir devies projām, tad tu šauj pats sev kājā,» teica A. Rozenberga, atgādinot, ka ar katru aizbraucēju mazinās arī ekonomiskā aktivitāte. Kustības aizsācēji par akciju informēs LI mājas lapā un arī sociālajos tīklos, kur jau ir ievietota A. Rozenbergas uzruna. «Es gribu tevi atpakaļ. Te, pie jūras, kur ir tava sakņu sistēma, kur aug šīs spēcīgās priedes un visiem pietiek vietas, visiem pietiek saules. Tu esi Latvijas īpašnieks,» videoklipā saka A. Rozenberga, kurai fonā dzirdamas jūras šalkas.

Tagad var arī vilties

Diena vēlējās uzzināt, ko par jauno sociālo kustību domā valdošo partiju līderi un politiķi, no kuriem vistiešākā veidā ir atkarīgs, vai Latvijai ir izredzes kļūt par valsti, kurā aizbraucēji tiek gaidīti un vēlēsies atgriezties. Premjera Māra Kučinska (ZZS) vecākais dēls Gints Kučinskis ir jaunais zinātnieks, kurš specializējies fundamentālajā fizikā un tagad strādā Vācijā. Uz vaicāto, vai premjers plāno uzrunāt savu atvasi, viņš atzina, ka gluži pretēji - ir atbalstījis dēla nodomu līgumu pagarināt. Ne tikai fiziķiem, bet arī jaunajiem biologiem un ķīmiķiem ir grūtības tikt pie vietējiem zinātniskajiem projektiem, «un mēs jau esam pazaudējuši daudzus jaunos zinātniekus», piebilda M. Kučinskis.

Premjers atzina, ka šādai akcijai piemērotāka būtu nākamā gada otrā puse, jo tad jau kaut ko varēs sākt piedāvāt tiem, kas gribēs atgriezties. Ja viss notikšot pēc plāna un nebūšot nekādu ārējo satricinājumu, tad nākamajā gadā varētu sagaidīt būvniecības apjoma pieaugumu un vairākas citas ekonomiskās aktivitātes. «Tagad ir liels risks, ka tie, kuri atgriežas, var arī vilties, jo ir piedāvājums tikai augsta līmeņa speciālistiem,» sacīja M. Kučinskis, uzsverot, ka labi atalgots darbs un stabilitāte valstī ir būtiski priekšnoteikumi, lai cilvēki vēlētos braukt atpakaļ.

Jau kopš 16 gadu vecuma Lielbritānijā dzīvo arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa meita Sintija, kura tur mācījās un nodibināja ģimeni. «Mana meita bez saukšanas jau nākamajā nedēļā būs klāt,» sacīja A. Brigmanis, kuram augustā arī būšot jāpieskata mazbērni. Politiķis nemaz neizjūtot, ka meita nedzīvo Latvijā, jo ik pa laikam viņa atbraucot uz Latviju vai A. Brigmanis dodoties pie meitas. Taču, lai kādu aicinātu atgriezties mājās, nevarot tikai sacīt: «Nāc, lūdzu, atpakaļ, jo tu esi latvietis.» A. Brigmanis piekrīt, ka tas ir skaisti un patriotiski, bet tiem cilvēkiem ar to esot par maz. Viņi vēloties, lai te būtu labs darbs, bērnudārzs, skola, internets, labi ceļi un arī attieksme, pie kādas citā zemē ir pierasts, uzskaitīja A. Brigmanis.

Kustība aktivizēs politiķus

Ilgu laiku ārpus Latvijas ir strādājis Vienotības priekšsēdētājs, bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs. Ārzemēs uzauga viņa meitas Alise un Anete, kuras tagad dzīvo Austrijā un Lielbritānijā, bet dēls Andris studē doktorantūrā. Meitas strādājot lielās kompānijās, kurām nav filiāļu Latvijā. A. Piebalgs uzteica akciju Gribu tevi atpakaļ, jo tā mudināšot politiķus veikt reformas un pasākumus, lai radītu iespējas cilvēkiem atgriezties, - galvenais priekšnoteikums, viņaprāt, ir labi atalgots darbs. Citādi Latvija ir konkurētspējiga valsts ar savu vidi, drošību, ģeogrāfisko atrašanās vietu.

Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) bijusi pie latviešiem Īrijā, jo viņai ir sadarbība ar Īrijas latviešu kori. Politiķe ir apmeklējusi vairākus latviešu centrus. «Taču, lai es aicinātu cilvēkus atgriezties, man mazliet būtu jāievelk elpa, jo jāsaprot, uz ko es aicinu. Tā ir arī atbildība, un vispirms ir jāredz, vai mājas darbs ir izpildīts,» sacīja J. Kursīte-Pakule. Šie cilvēki ne aiz vieglas dzīves devušies tālumā - daļai bija kredīti, citi savukārt tur jau ir iedzīvojušies, tur ir piedzimuši bērni, un Latvijā viņiem nevar piedāvāt tādus bērnu pabalstus. Taču Īrijā ir ļoti labs Latvijas vēstnieks Gints Apals, un varot tikai apbrīnot, cik daudz viņš darot, lai latvieši tālumā nezaudētu emocionālo saikni ar Latviju, stāstīja J. Kursīte-Pakule.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?