Hipotētiskais 2015. gada Latvijas filmu pirmizrāžu grafiks izskatās cerīgs - gada pirmajā pusē pirmizrāde solās būt režisora, arī topošā mākslas doktora un teorētiķa Dāvja Sīmaņa filmai Pelnu sanatorija ar vācu aktieri Ulrihu Matesu galvenajā lomā. Novembrī pirmizrāde būs vēl viena dažādos medijos (teātris, opera, kino) strādājoša režisora - Viestura Kairiša - filmai Melānijas hronika, arī Latvijai nu būs sava izsūtīšanas drāma.
Pagājušais gads iezīmējās ar Latvijas kino «jaunā viļņa» konstatāciju un arī pirmajiem trauslajiem «pārmetumiem» par tematisko monotonismu, taču bez «jaunā viļņa» vai vecāku un bērnu attiecību analīzes neiztiks arī debitanta Renāra Vimbas filma Es esmu šeit - šai filmai gaidāma pirmizrāde. Gada beigās spēlfilmu Ausma pirmizrādīs režisore Laila Pakalniņa - viņas filmas darbība risinās Padomju Latvijā, un tās centrā ir dramatisks tēva un viņa mazā dēla konflikts ideoloģijas vārdā. Interesants ir fakts, ka Lailu Pakalniņu ir inspirējusi XX gs. 30. gados padomju cenzūras iznīcinātā Sergeja Eizenšteina filma Tērču pļava.
Liels izaicinājums būs arī programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei pirmās kārtas uzvarētāju noskaidrošana un līdzekļu piesaistīšana, lai varētu tapt vismaz piecas pilnmetrāžas filmas, ar kurām mēs sagaidītu Latvijas jubileju.
Protams, ir vēl arī Eiropas un pasaules konteksts, kuru tik īsā rakstā neapjēgt un neapgūt, bet, ja varu būt lakoniska un precīza, aicinu pievērst uzmanību filmai, kas nenoliedzami būs klātesoša Oskara balvu ceremonijā februārī un kas ir viena no spēcīgākajām refleksijām par lielā šovbiznesa iluzorismu, - tā ir drāma Putncilvēks/Birdman, kas kinoteātros skatāma no 16. janvāra.