gadam, taču tas atlikts. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Edīte Olupe Dienai atzina, ka jautājuma atlikšanas iemesls IZM nav zināms, bet izteica cerību, ka tas nozīmē - valdība tomēr meklēs risinājumu.
Kopš sarunu procedūras sākšanas par dalību EKA Latvija nekad nav maksājusi dalības maksu. Procedūra, lai iestātos EKA, ir ļoti sarežģīta, sadalīta trijos posmos. Kopš 2008. gada Latvijai bija novērotāja statuss, un jau pērn bija iespēja, samaksājot naudu, iegūt nākamo - sadarbības valsts - statusu, kas pavērtu iespējas projektu īstenošanai. Diena jau kopš 2013. gada rudens vairākkārt vēstījusi, ka valdība nepiešķīra aptuveni 1,4 miljonus eiro gadā, lai Latvija varētu piedalīties EKA sadarbības valsts statusā. Jau tobrīd tika runāts, ka tas ir bezprecedenta gadījums, kad valsts, kura ieguvusi tiesības pāriet no novērotāja uz sadarbības valsts statusu, lūdz pagarinājumu, jo nevar samaksāt dalības maksu. Ja Latvija šobrīd pārtrauktu sadarbību ar organizāciju, bet vēlāk gribētu tajā atgriezties, piemēram, 2018. gadā, visa garā procedūra būtu jāsāk no sākuma.
«Ministrija no paša sākuma ir uzskatījusi, ka mums EKA ir jābūt, un no savas puses esam darījuši visu, ieskaitot finanšu pieprasījumu jauno politikas iniciatīvu ietvaros, bet budžeta veidošanas process ir tieši tik saspringts, cik tas ir,» situāciju komentē Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa. Pēc viņas teiktā, pārtraucot sadarbību, Latvijai var nākties atmaksāt līdzekļus, ko EKA līdz šim ieguldījusi sadarbībā ar Latviju. Piemēram, ekspertu darbu, izvērtējot Latvijas iesniegtos projektus, uz kuriem noticis konkurss, bet līgumi tā arī nav parakstīti. Desmit uzvarējušie projekti joprojām nav sākti tieši tāpēc, ka Latvija nav samaksājusi dalības maksu. Cik naudas varētu būt jāatmaksā, pašlaik pateikt gan nav iespējams, jo arī EKA vēsturē šis esot nebijis gadījums. «Mēs zaudējam iespēju uzņēmējiem, kas darbojas augsto tehnoloģiju jomā, piedalīties starptautiskajos projektos. Svarīgi ir arī jautājumi, kas saistīti ar zemes novērošanu,» norāda A. Kiopa. Ja valdība nolemj piešķirt naudu 2015. gada dalības maksai, tas situāciju zināmā mērā glābtu, bet neatrisinātu pilnībā, jo nebūtu garantiju finansējumam 2016. un 2017. gadā. Ja naudas nav pat 2015. gadam, tas faktiski nozīmē jebkādu attiecību pārtraukšanu ar EKA, atzīst A. Kiopa.
Satraukuma pilnu paziņojumu presei izsūtījis Tartu Universitātes doktorants Andris Slavinskis, kurš aptaujājis arī citus zinātniekus. «Latvija šobrīd ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Prezidentūras darba programmā Latvija ir iekļāvusi jautājumus par ES un EKA attiecībām nākotnē, ES Kosmosa stratēģiju, Galileo un Copernicus programmu tirgus iespējām, kosmosa atkritumu problēmām un citām tēmām. Nav gan saprotams, kā Latvija var noteikt dienas kārtību par šādiem jautājumiem, ja tā nesadarbojas ar EKA,» raksta zinātnieks.
Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis Dienai atzina, ka laikā, kad viņš bija ministrs un valdības vārdā parakstīja līgumu ar EKA, kā arī pēc tam, tā arī nav dzirdējis argumentus, kāpēc šī programma nav vajadzīga. «Tas, ka nav naudas, ir standarta atbilde, bet tas nav arguments. Šis acīmredzot valdības locekļiem ir pārāk plašs un grūti saprotams temats,» pieļauj R. Ķīlis.