Šogad maksājumi veikti
Pagājušajā nedēļā, ierodoties uzņēmumā, Diena gan redzēja, ka ražošana nenotiek un no zemniekiem piens netiek iepirkts. «Pašlaik mums ir desmit dienu tehniskā apkope, taču 11. augustā (vēlākais 13. augustā) piena pieņemšana no zemniekiem tiks atsākta,» stāsta A. Skudra. 11. augustā gan uzņēmuma vadība telefoniski bilst, ka tehniskās apkopes darbi esot nedaudz aizkavējušies, taču esot zināms, ka 15. augustā piena pieņemšana atkal atsāksies un zemnieki ar savu produkciju var ierasties uzņēmumā.
«Lai gan mēs par pagājušo gadu esam parādā mūsu akcionāriem Trikātai KS un Dzēsei, tomēr šogad nevienam zemniekam parādā par pienu neesam palikuši. Pērno gadu uzņēmums noslēdza ar 1,200 miljonu eiro lielu zaudējumu, bet šogad neesam kavējuši nevienu operatīvo maksājumu. Jā, mums ir piešķirtas kredītbrīvdienas attiecībā uz valsts izsniegtā galvojuma pamatsummas nomaksu, taču procentmaksājumus turpinām maksāt. Tā ka uzņēmuma finanšu plūsma ir stabilizēta,» apgalvo A. Skudra.
Latvijas piens ir samērā jauns uzņēmums un piena pārstrādes tirgū strādā tikai trīs gadus. Uzņēmuma rūpnīcu veido divi bloki - vienā tiek ražoti industriālie produkti (vājpiena koncentrāts, sūkalu koncentrāts un krējums kā starpprodukts), otrā - siers. Jāpiebilst, lai gan katastrofālo 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem, taču vēl 2013. gadā tas strādāja ar peļņu. Turklāt 2014. gada augustā notika uzņēmuma vadības maiņa - līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Raimondu Freimani amatā nomainīja A. Skudra.
Trīs mēnešus bez vadības
Lūgta skaidrot parāda uzkrāšanās iemeslus, A. Skudra min iepriekšējās vadības stratēģiskās kļūdas, kas izrādījās liktenīgas. «Bija nepareizi, un interešu konfliktu radīja tas, ka piena piegādātāju - Trikāta KS izpilddirektors Raimonds Freimanis vienlaikus bija arī piena iepircēju - Latvijas piena valdes priekšsēdētājs. Līdz ar to piegādes cenas noteica paši piena piegādātāji, un tās bija augstā līmenī. Kamēr augstā līmenī bija arī Latvijas piena ražoto industriālo produktu cenas, viss bija kārtībā. Jāpiebilst, ka iepriekšējās vadības stratēģija bija orientēties uz industriālajiem produktiem, kas gan ir ar daudz zemāku pievienoto vērtību nekā siera ražošana. Tam bija savs pamatojums, jo industriālo produktu cenas 2013. gadā Eiropas tirgū bija augstas. 2014. gadā tās strauji nokritās. Taču, neraugoties uz to kritumu, uzņēmuma vadība saglabāja augstās piena iepirkuma cenas. Tas radīja lielu disbalansu finanšu plūsmā un izveidoja mūsu parādu Trikātai KS par piena piegādi. Neviens no vadības neuzņēmās drosmi pateikt: «Mīļie īpašnieki, mēs vairs nespējam jums maksāt līdzšinējo cenu.» Tādējādi parāds izveidojās no 2014. gada marta līdz septembrim, kad samazinājām piena iepirkuma cenu. Pašlaik mēs pienu iepērkam par Latvijā vidējām cenām - 22 centi par litru,» stāsta A. Skudra.
Pārmetumiem gan nevēlas piekrist R. Freimanis, kurš bilst, ka piena iepirkuma cenas netika samazinātas jau martā, jo bija jāstrādā tādos konkurences apstākļos, kad kopējās piena iepirkuma cenas visiem uzpircējiem bija augstas. «Situāciju tik sliktu padarīja tas, ka es beidzu darbu uzņēmumā 2014. gada maijā, bet jaunā valdes priekšsēdētāja to uzsāka tikai augustā, tā ka vairākus mēnešus uzņēmums faktiski darbojās autopilotā,» savu redzējumu izklāsta R. Freimanis.
Kapitāldaļu nākotne neskaidra
Lai gan uzņēmuma aktuālais parāds Trikātai KS ir 2,8 miljoni eiro (jo daļa parāda jau nomaksāta), uzņēmuma vadība cer to dzēst četru gadu laikā. Jāpiebilst, ka līdz maksātnespējas pasludināšanai Trikāta KS šo Latvijas piena piedāvājumu noraidīja, sakot, ka vēlas ātrāku parāda atmaksu. Līdz ar maksātnespējas pasludināšanu sarunas par parāda atmaksu jau notiks nevis ar Trikātu KS, bet iecelto maksātnespējas administratori Rudīti Klikuču. Latvijas piens arī piedāvā ieķīlāt savu eksporta zīmolu Trikata par labu Trikātai KS.
Trikātas KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs, taujāts par Latvijas piena kapitāldaļu pārdošanu, bilst, ka tagad ar to nodarbosies maksātnespējas administrators, jo līdz ar maksātnespējas pasludināšanu tā vairs nav kooperatīvās sabiedrības kompetence. Savukārt par noraidīto Latvijas piena piedāvājumu parādu atmaksāt četros gados U. Krievārs skaidro, ka Trikāta KS cerējusi uz tiesiskās aizsardzības procesu, kas ilgst divus gadus, tāpēc parāda atmaksa četros gados nebūtu risinājums.
Latvijas piens ir parādā arī otram akcionāram - KS Dzēse, tiesa, mazāku summu - 267 000 eiro, kurus Dzēse, pēc A. Skudras teiktā, gan neprasot atmaksāt.
A. Skudra arī atzīst, ka pagaidām nevar pateikt, kā uzņēmumu ietekmēs lielākā akcionāra (53,5% akciju) Trikātas KS maksātnespēja un tai piederošo Latvijas piena kapitāldaļu pārdošana. «Jāsaprot, ja šāda kapitāldaļu pārdošana notiks, tad to veiks maksātnespējas administrators. Vienīgais, ko mēs zinām, ka pārējiem akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības,» skaidro A. Skudra.
Uzņēmuma akcionāra Latraps izpilddirektors Edgars Ruža norāda, ka savulaik jau izteikts piedāvājums Trikātai KS atpirkt tās kapitāldaļas, taču piedāvājums ticis noraidīts. «Ja tagad šīs kapitāldaļas tiks pārdotas vairāksolīšanā, mēs kopā ar akcionāru VAKS noteikti izvērtēsim iespējas tajā piedalīties,» bilst E. Ruža.
Orientēsies uz eksportu
A. Skudra bilst, ka uzņēmuma stratēģijā, lai veicinātu tā konkurētspēju, notikušas būtiskas pārmaiņas. «Mēs esam pārorientējušies no industriālo produktu ražošanas uz siera ražošanu, kas nes lielāku peļņu. Vēlamies kļūt par eksportorientētu uzņēmumu. Jāpiebilst, ka jau pašlaik eksportējam 50% siera produkcijas. Mūsu galvenie eksporta tirgi ir Zviedrija, Somija un Ukraina, kam seko Bulgārija un Vācija,» stāsta A. Skudra.
Latvijas piens no Lauku atbalsta dienesta administrētajām Eiropas Savienības struktūrfondu programmām jau saņēmis finansējumu, lai iegādātos jaunas ražošanas iekārtas tieši eksporta produktu - apaļo siera rituļu - ražošanai. «Esam vienīgais uzņēmums Latvijā, kam ir savs eksporta zīmols - Trikata, kuru esam patentējuši Ķīnā. Esam arī ieguvuši Ķīnas sertifikātu saviem produktiem. Tāpat mēs piedalāmies visās lielākajās starptautiskajās pārtikas izstādēs, šogad dosimies uz Ķelni,» uzņēmuma nākotnes plānus ieskicē A. Skudra.