Nesen iegādājos cukurā iekausētu saulespuķu sēklu konfekti caurspīdīgā ietinumā ar pelēcīgu papīra strēmeli iekšpusē, kurā norādīts, ka to ražojis kāds vietējais mazais uzņēmums. «Tas ir tas, ar ko zobus var izlauzt?» apvaicājās kolēģe, kad mēģināju nolauzt gabaliņu arī viņai. Kā betona stienis! Vairākas dienas tas neapēsts nostāvēja blakus datora klaviatūrai.
Nepatriotiski, bet nākamajā reizē, izvēloties lielveikalā saldumus, man bija grūti nelūkoties uz Šveices Lindt apaļajām šokolādes konfektēm, ko esmu iecienījusi. Mutē viegli kūstošs saldums skaistā iepakojumā.
Neskatoties uz nejēdzīgo dizainu, man vienmēr patikušas Dzintara lūpu krāsas. Meklējot ideālo toni, tās mēdzu lietot kopā ar izsmalcināto Guerlain, Givenchy, Shiseido. Man patīk mūsu pašu izstrādājuma konsistence. Arī toņiem nav ne vainas. Un cena! Krīzes laikā tā silda sirdi un pasaudzē maciņu.
Šoruden, saņemot no vīra mazu dāvaniņu - Yves Saint Laurent jaunās sezonas lūpu krāsu -, nolēmu tās toni papildināt ar kaut ko no Dzintara. Mazajā firmas veikaliņā līdzās 13.janvāra ielai atradu jauku no Aqua Art sērijas. Cena, šķiet, nesniedzās pat līdz latam, turklāt ar atlaidi. Jauki! Ja krīzē klāsies pavisam plāni, varētu iztikt ar Dzintara parfimērijas produktiem vien - tīk viens otrs viņu šampūns, balzams. Pat acu zīmulim un tušai nav ne vainas.
Liela bija mana vilšanās, kad atvēru jaunās lūpu krāsas sudraba flakonu. Šādu smaku atcerējos no bērnības, kad krustmātes skaistumkopšanas skapītī spēlējoties atradu vairākas taupīgi saglabātas vecas lūpu krāsas. Viebdamās uzklāju jauno Dzintaru uz YSL - tonis bija tieši tāds, kādu vēlējos. Taču smaka kā pliķis sejā. Esmu kļuvusi par apkrāptu pircēju, un apkrāpis mani ir viens no Latvijas uzņēmumiem, par kuru produktiem būtu gatava stāvēt un krist. Vienīgais, kas slāpēja sarūgtinājumu, bija domīgums: vai viņi zina, ka produkts nelāgi ož, visticamāk, jau tāpēc, ka tam iztecējis derīguma termiņš, vai tas bija nejauks pārpratums?