Salīdzinot datus par World Intellectual Property Organisation iesniegtajiem patentiem un Starptautiskā Valūtas fonda datus par valstu iekšzemes kopproduktu, The Economist secina, ka nabadzīgas valstis zaudē savus izgudrotājus, kas savus zinātniskos sasniegumus realizē citās valstīs. «Jo nabadzīgāka valsts, jo vairāk izgudrotāju dodas prom,» norāda žurnāls. Pētījumā izcelti vjetnamieši - apskatītajā piecu gadu laikaposmā 86% no patentiem, kurus pieteikušas Vjetnamā dzimušas personas, iesniegti citās valstīs. Salīdzinoši tikai 8% Norvēģijā dzimušo izgudrotāju, iesniedzot patentu, dzīvoja ārpus savas dzimtās valsts.
Tāpat The Economist secina, ka mazās valstis, piemēram, Kipra, Islande un Luksemburga, vairāk eksportē izgudrotājus, tas saistīts ar mazā valstī ierobežotām akadēmiskām un biznesa iespējām. Savukārt lielās valstis, kā ASV un Ķīna, vairāk piesaista izgudrotājus. Izņēmums ir Indija, no kuras nabadzīgo dzīves apstākļu dēļ aizplūst daudz izgudrotāju.
Pētījumā izcelta arī Igaunija, kas, «izskatās, dara kaut ko pa savam. Pārsteidzoši nedaudz tās izgudrotāju dodas uz ārvalstīm, ņemot vērā valsts izmēru un vidējo turību». Apskatītajā laikaposmā Igaunijā dzimušas personas ārvalstīs reģistrējušas 766 patentus, kas veido 15,3% no Igaunijas valstspiederīgo reģistrētajiem patentiem. Savukārt Lietuvā dzimušas personas ārvalstīs pieteikušas 332 patentus, kas veido 33,4% no lietuviešu reģistrētajiem patentiem laikaposmā no 2007. līdz 2012. gadam.