Starptautiskās biznesa skolas INSEAD pētnieki sadarbībā ar Singapūras Human Capital Leadership Institute publiskojuši pirmo Globālo talantu konkurētspējas indeksu. Darbs pie šī pētījuma tiek veikts, lai zinātniekiem regulāri atgādinātu par cilvēciskā faktora izšķirošo lomu valsts izaugsmē, tādēļ pieņemts lēmums sākt veidot «talantu indeksu», kas parādītu dažādu pasaules valstu ieguldījumu tā dēvētā cilvēkkapitāla attīstīšanā.
Ņemot vērā reitinga specifiku, tā veidotāji nepievērš uzmanību zemākā līmeņa prasmēm, vērtējot vien tehniskās prasmes, kas tiek iegūtas profesionālās izglītības rezultātā, kā arī zināšanas, kas nepieciešamas dažāda līmeņa vadītājiem. Talantu konkurētspējas summāro indeksu veido divu apakšindeksu aritmētiski vidējais rādītājs. Pirmais no apakšindeksiem atspoguļo atsevišķās valstīs cilvēkkapitāla attīstīšanai izmantotos resursus, bet otrais - raksturo pieejamo cilvēkkapitālu. Kopumā indeksa sastādītāji izmantojuši 48 dažādus rādītājus, bet reitingā iekļautas 103 valstis, kuru ekonomikas dod 96,7% no visas pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) un kurās dzīvo 86,3% mūsu planētas iedzīvotāju.
Latvija kopējā indeksā ar 53,93 punktiem (no simts iespējamiem) ieņem 30. vietu, atrodoties 44 valstu ar augstiem ienākumiem (ar IKP uz vienu iedzīvotāju - augstāku par aptuveni 6427 latiem gadā) saraksta vidusdaļas otrajā pusē. Aptuveni šādu vietu Latvija arī ieņem vairākumā dažādu rādītāju, tiesa, punktu ziņā visai jūtami atpaliekot no vadošajām valstīm.
Mūsu valsts vājās vietas ir darba ražīgums un jauniešu nodarbinātība (70. vieta, 27,87 punkti). Tāpat, lai arī izglītības sistēmas vietas reitingu tabulā kopumā nav sliktas (32. vieta profesionālajā, 27. vieta vadības izglītībā), punktu izteiksmē (attiecīgi 46,76 un 48,57) rādītāji nav augsti.
Kopējā reitinga vadošajās pozīcijās atrodas galvenokārt Eiropas valstis, aizņemot astoņas no pirmajām desmit un 14 no pirmajām 20 vietām. Pētījuma autori norāda, ka šādas situācijas iemesls ir gadu desmitos pārbaudītas pamatizglītības tradīcijas un augsti kvalitātes standarti augstākajā izglītībā Eiropā.
Pētījums arī liecina, ka cilvēkkapitāla attīstīšana nav skaidrojama tikai ar tradīcijām. Reitinga pirmajā divdesmitniekā atrodas tā dēvētās imigrantu valstis (ASV, Kanāda, Austrālija), tāpat dokumenta autori uzsver valstis, kuras panākumus guvušas, galvenokārt pateicoties konkrētai rīcībai, lai attīstītu savas priekšrocības globālajā darba tirgū. Šajā ziņā INSEAD pētnieki īpaši atzīmējuši Singapūras (2. vieta kopējā reitingā), Igaunijas (23. vieta), Melnkalnes (26. vieta) un Malaizijas (37.vieta) sekmes.
Melnkalne arī ieņem vadošo pozīciju starp valstīm ar vidējiem ienākumiem (no 529 līdz 6427 latiem uz iedzīvotāju gadā), savukārt starp nabadzīgajām valstīm (mazāk par 529 latiem) visaugstāk - 78. vieta pasaulē - novērtēta Kirgizstāna.