Pēdējos trijos gados šāds standarts jau izmēģināts 43 Latvijas skolās. Rezultāti gan neliecina, ka no vēstures sadalīšanas skolēni būtu kļuvuši zinošāki Latvijas vēstures jautājumos, tomēr T.Koķe izmaiņas atbalsta, jo tas varētu vairot jauniešu patriotismu. «Tieši Latvija ir tā vieta pasaulē, kur visupirms mācīties Latvijas vēsturi, kurā varam veidot, stiprināt un attīstīt savu latvietību,» ministre sacīja šajā vasarā, tiekoties ar to skolu pārstāvjiem, kurās tika aprobēta atsevišķa vēstures mācīšana. Galvenais arguments pret vēstures priekšmeta sadalīšanu, kas izskanēja no daļas vēstures skolotāju, ir tas, ka Latvijas vēsture tiek izrauta no pasaules konteksta. Otrkārt, programma ir pārāk saspiesta: sarežģīti politiskie jaunāko laiku notikumi jāmāca skolēniem pārāk agri - jau 7.klases beigās un 8.klases sākumā.
Sākotnēji ministrija pieļāva iespēju «dalītu vēsturi» visās Latvijas skolās ieviest no 2010.gadā, taču pēc tikšanās ar Vēstures skolotāju biedrību septembra vidū izlemts, ka divu gadu laikā tiks veikti priekšdarbi, lai sagatavotos jaunās pieejas ieviešanai. Tie ietver gan pedagogu sagatavošanu, gan normatīvo dokumentu sakārtošanu, gan atbalsta materiālu izstrādi, min A.Korbe.
Līdz šī gada beigām paredzēts, ka kopīgi ar vēstures speciālistiem Valsts izglītības satura centrs (VISC) analizēs skolās izmēģinātā Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta standarta rezultātus. Pagaidām netiek konkretizēts, vai pēc priekšmetu nodalīšanas būtiski mainīsies arī to saturs. Priekšlikumus, ja tādi radīsies, VISC gatavojas izvērtēt.
Skolotājiem ir plānots piedāvāt vairākus modeļus Latvijas vēstures un pasaules vēstures mācīšanā, no kuriem viņi varēs izvēlēties. Tāpat kā līdz šim skolotājiem būs iespēja visos priekšmetos veidot savas autorprogrammas, informē IZM.
A.Korbe stāsta, ka izmaiņas attieksies uz pamatskolas skolēniem. Vidusskolās Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu mācīt nav plānots, jo pilotprojekts īstenots tieši 6.-9.klasē, turklāt vidusskolēniem ir dota iespēja pašiem izvēlēties daļu priekšmetu.