Vienojošais kopsaucējs - veselīgs kosmopolītisms. Ārzemes vairs nav nesasniedzamu sapņu un ilgu objekts, viņi tur gluži pašsaprotami ir mācījušies, dzīvojuši vai vienkārši ciemojušies. Savukārt numura redaktors Jānis Ozoliņš slejā raksta: «Galu galā katrai paaudzei ir tiesības izvēlēties savus elkus, tieši tāpat kā pirms gadiem četrdesmit, kad sajūsminātās atbalstītājas pulcējās Ziedoņa vai Vācieša literārajos vakaros.»
Žurnālā publicēti trīs pavisam jaunu dzejnieku Jāņa Vādona, Justīnes Janpaules un Henrika Eliasa Zēgnera (attēlā uz vāka) dzejoļi. Lasāmi arī jauno prozaiķu Osvalda Zebra un Jāņa Timošenko stāsti. Vērtīga ir Maijas Treiles intervija ar teātrī jau labi zināmo dramaturgu Jāni Balodu, kurš atzīstas, ka viņu vairāk interesē dramaturģija, kuru kāds iestudē.