«Kāda paciente, kas uz Kolku pārcēlās no Rīgas, pēc pirmās vizītes sāka raudāt. Izrādās, tādēļ, ka ar viņu sarunājos un uz viņu skatos, jo līdz šim pieradusi, ka ārsts pievērsies tikai rakstīšanai,» stāsta ģimenes ārste Ingrīda Liepa no Kolkas pagasta. Viņa mēģina izprast kolēģu rīcību, bet uzskata, ka nereāli tikt galā ar 3000 pacientiem. Par optimālu uzskata savus 1000.
Tuvākā slimnīca 80 km
Pa šiem gadiem savējos labi iepazinusi. Atceras pirmo mazulīti no savu darba gaitu sākuma un nostrādātos gadus skaita pēc Annijas, kura šogad sākusi iet 9. klasē, vecuma. Ingrīda jūtoties tiešām kā ģimenes ārste. Laukos strādājot, bieži ar ārstu vēlas izrunāties ne tikai par kaitēm. «Gadījies, ka pēc sarunas no sirds, pacients nosaka, ka zāles nevajagot, jo kļuvis labāk,» smaidot stāsta Ingrīda.
Iekārtojot darba vietu, nācies mainīt vienu ieceri. Daktere vēlējusies, lai palīdze atrodas viņas kabinetā, bet kolcenieki lūguši rast iespēju runāt ar ārsti aci pret aci, tā jūtoties brīvāk. Prakses sākumā bijusi bez savas mašīnas, taču drīz vien sapratusi, ka bez tās neiztiks, un pie stūres sēž daktere pati. Kolkas pagastā uz patstāvīgu dzīvi pārsvarā palikuši tikai cilvēki gados.
Vistālāk - 18 kilometru - līdz dakterei jāmēro iedzīvotājiem no Mazirbes, braucot arī pacienti no Rojas pagasta. Tuvākā slimnīca, kur var veikt plašus izmeklējumus, ir aptuveni 76 kilometrus attālajā Ventspilī, tikpat tālu atrodas Talsi. Uz turieni kolcenieki var nokļūt, ja ir personīgā mašīna vai kāds aizved, jo ar sabiedrisko transportu kļuvis problemātiski. Jābrauc ar diviem autobusiem, bet mājās var nokļūt astoņos vakarā, no Talsiem vispār nevar saprast, kā tikt mājās.
Steidzamos gadījumos neatliekamo medicīnisko palīdzību kolceniekiem nākas gaidīt no Rojas, Talsiem vai Dundagas, kas parasti nenotiek ātrāk par pusstundu.
Darbā no pusastoņiem
Daktere atzīst, ka pāris gadu ir laba situācija ar asins analīzēm. Talsu laboratorijas darbinieki apbraukā pagastus un nodotās analīzes savāc speciālos konteineros, taču nodot tās jāsteidz agros pirmdienas rītos.
«Prakse atvērta no pulksten 7.30, katru rītu ierodas mana palīdze, lai veiktu procedūras vai injekcijas, un vienmēr kāds jau gaida. Mans pieņemšanas laiks ir no 8 līdz 12, bet trešdienās no 15 līdz 19,» skaidro ārste. Pārējā dienas daļa tiek veltīta mājas vizītēm, bet daudz laika aizņemot rakstāmie papīru kalni, kā arī pacientiem nepieciešamo konsultāciju saskaņošana ar speciālistiem. «Esmu dzirdējusi no kolēģiem Rīgā, ka viņi uzraksta nosūtījumu, speciālista tālruņa numuru, bet tālāk jātiek galā pašiem. Savā praksē pārliecinājos, ka lauku cilvēkam ir grūti izskaidrot, kas īsti nepieciešams, tādēļ cenšos sarunāt viņu vietā,» teic Ingrīda. Nereti notiekot īstas speciālistu medības.
Kolkā ļoti paveicies ar labu zobārsti, pie Ingas Pinkenas zobus ārstēt braucot arī no Talsiem, Dundagas un Rojas. Pieraksti esot pat vairākus mēnešus uz priekšu.
Iemācās palīdzēt cits citam
Ingrīdas Liepas pirmā izglītība ir bērnu medicīnas māsa, četrus gadus nostrādājusi Stradiņa slimnīcas dzemdību nodaļā. Tad nolēmusi studēt tālāk, nav bijis šaubu - būs ģimenes ārste. Jautāta, cik Kolkā ir jauno māmiņu, Ingrīda skumji atbild - šogad četras, bet citu gadu tikai divas, viena.
Viņa stāsta, ka ikdienas soli atvieglo pierakstu sistēma, jo tas palīdz organizēt darbu. Vienam pacientam ieplānots 20 minūšu. Dienā vidēji pierakstījušies 10 cilvēku. «Ja ir kāda vīrusu saslimšana, 20 minūtēs iespējams iekļauties, bet, ja sarežģītāki gadījumi, jāapdomā vai jāsazvana, lai pakonsultētos, jāuzraksta nosūtījumi, tad tik īsā laikā praktiski neiespējami,» atzīstas Ingrīda Liepa.
Visbiežāk cilvēkiem gadoties traumas, sirds asinsvadu saslimšanas, insults, infarkts, gremošanas sistēmas traucējumi, bērniem infekcijas slimības, astmas lēkmes. Pašai nākas dziedēt un reizēm šūt sadzīvē gūtās brūces.
Ģimenes ārste stāsta, ka viņas mobilā tālruņa numuru pacienti zina, bet arvien vairāk cienot arī viņas vakara stundas un brīvdienas. «Ja svētdienā gadījies iecirst ar cirvi rokā, nelieku braukt uz Talsiem, bet iespēju robežās izdaru pati. Kad vienu laiku deklarēja, ka mums jābūt pieejamiem visu diennakti, tad no stresa radās vēlēšanās pamest darbu,» stāsta Ingrīda Liepa. Zvanījuši gan alkohola reibumā, gan par katru sīkumu tieši brīvdienās. Šobrīd ārsts sasniedzams astoņas stundas darba dienās.
«Laukos iemācāmies cits citam izpalīdzēt. Reizēm palīdz pastnieki un aizved receptes vai nepieciešamās zāles vai kaimiņš nodod kaimiņam,» atklāj Ingrīda.
Katru mēnesi ārstes rīcībā ir noteikta summa, kura jāsadala pacientu profilaktiskajai apskatei, pašas un palīdzes algai, jāatlicina mašīnas benzīnam, telpu īrei, tālrunim, datorprogrammai. Visbiežāk algā sanāk tik, cik paliek pāri. «Ir kvotas medikamentiem, laboratoriskajiem izmeklējumiem, bet es tās neskaitu, jo kā varu cilvēkam pateikt, ka diemžēl analīzes šomēnes nevarēs veikt. Vienu gadu pat nācies atmaksāt pārtērētās kvotas par medikamentiem,» atklāj ārste.