Kāds ir zemniecisks uzturs?
Ļoti vienkāršs un dabisks. Pusdienas nav pusdienas bez gaļas, un piens nav piens bez normāla tauku satura. Man garšo govs piens, paku pienu reti dzeru. Reizi gadā kaujam cūciņu vai teļu. Protams, ēdu pašaudzētus kartupeļus, burkānus un citus dārzeņus. Siena laiks paiet, dzīvojot uz bērzu sulām, bet vēlāk, kad burkas, pudeles atbrīvojas, var ķerties klāt ābolu sulas spiešanai. Tā kā man ir ļoti liels ābeļdārzs ar vairāk nekā divsimt ābelēm un tēvs ir liels sulu spiedējs, ābolu sulu piespiežam arī visiem draugiem un paziņām.
Vai tagad neizjūtat fizisko aktivitāšu trūkumu?
Strādājot zoodārzā, ikdiena tik tiešām bieži vien pagāja mērenā riksītī, bet tā lieta nemaz tik veselīga nebija. Laika trūkuma dēļ pārtiku no sviestmaizēm un lielā daudzumā dzerot šķīstošo kafiju. Radās problēmas ar kuņģi, no sāpēm bija četrrāpus jālien. Ilgu laiku nogulēju slimnīcā ar sirds neirozi. Tagad ir tā - ja kaut mazliet iedzeru kafiju, rodas problēmas ar sirdi, tāpēc no šķīstošās kafijas esmu atteicies. To tik tiešām nevienam neieteiktu dzert. Lai neatkārtotu zoodārza slikto pieredzi, tagad ēdu siltas pusdienas, pārsvarā zupu. Jo, ja ēdienreizes ir neregulāras, atkal ziņu par sevi dod kuņģis. Pirms pirmo rīta cigareti izpīpēju - tas ir mans kaitīgais ieradums - man pāris sviestmaižu tomēr jāapēd vai jāiedzer vismaz glāze ūdens, labākajā gadījumā jāpaēd brokastis. Tukšā dūšā pīpēt nedrīkst.
Kuņģa problēmas, sirds - tad jau sanāk, ka lietojat daudz zāļu?
Tikai, ja vajag, regulāri zāles nelietoju. Bieži medikamentu mājās vispār nav. Sirdij? Tur jau tādu glābšanas variantu nav, par to ir jārūpējas nepārtraukti. Arī vitamīnu kompleksus un gremošanu veicinošus jogurtus vai uztura bagātinātājus nelietoju, jo man kā biologam tas šķiet ārkārtīgi neloģiski. Ja uzturs ir dabisks, kvalitatīvs, ar veselību viss būs kārtībā. Galvenais ir ēst tad, kad gribas, bet uzturam jābūt veselīgam un nedrīkst pārēsties. Savukārt pret saaukstēšanos mājās milzīgā krājumā man ir upeņu ievārījums. Arī piens ar medu pret saukstēšanos ļoti labi palīdz.
Vai neesat domājis smēķēšanu atmest?
Slimnīcā guļot, ar lielām pūlēm uz septiņām nedēļām biju atmetis, bet pieņēmos svarā par deviņiem kilogramiem. Zinot, ko tauta saka un domā par deputātiem, nodomāju - nu nē! Negribu būt tas resnais cūcis un ķēros pie cigaretes. Tā nu es atkal smēķēju. Atmest vēlme ir, bet...(nopūšas).
Svaru var kontrolēt ar fiziskām aktivitātēm vai veselīgāku uzturu.
Domājat sportu? Man, piemēram, nepatīk skriešana, jo tā ir bezmērķīga riņķošana pa apli. Mana fiziskā aktivitāte ir kūts izmēšana vai kārtīga pastrādāšana mežā ar motorzāģi. Arī filmēšana ir fizisks darbs, sanāk nostiepties un izskrieties ne pa jokam. Darba man ir daudz, un, ja neesmu paēdis kārtīgas pusdienas, zaudēju darbaspējas. Runājot par diētām, lauku cilvēks nekad par tām nav sajūsmā. Jā, ļoti diētiski ir rīsi. Tie ārkārtīgi labi pārstrādājas, neveicina svara uzkrāšanos. Arī es pēc divus mēnešu garās ciemošanās Indonēzijā tos vien ēdu, kļuvu slaids jo slaids, bet man tāda pārtika neiet pie sirds. Zināmu ietekmi uz manām gastronomiskajām vēlmēm atstājusi arī padomju armija, jo tur bija jāpārtiek no vienveidīgas barības. Tie, kas tajā dienējuši, labi zina, par ko es runāju. Tagad nelabprāt ēdu griķus, grūbas, nerunājot par prosu. Putraimu putras arī neēdu. Putras esmu ēdis tikai, lai neaizvainotu saimnieci. Tomēr vienīgā, ko neesmu gatavs saimnieces dēļ ēst, ir ķirbju piena zupa.
Kā uzturat veselību?
Ja brīvdienās neesmu vismaz kādu pēcpusdienu aizskrējis uz filmēšanu vai neesmu bijis laukos, sākas sirdsklauves, kļūstu īgns un nesaticīgs. Nav nekāda prieka ne dzīvot, ne ēst. Daudziem no malas šķiet, ka esmu komunikabls, bet tā nebūtu, ja stresaino Rīgas ikdienu un kreņķus nekompensētu fiziskā darbā laukos. Metos iekšā upeņu krūmā un griežu vecos zarus. Māte kādreiz grib palīdzēt, bet es saku - nē! Zinu, ka viņai ir sarunu deficīts, bet es tieši pretēji - gribu klusumu.
Tā kā dzīvoju tuvu zoodārzam, no rīta veltu stundu veltu, lai to izstaigātu. Papļāpāju ar cilvēkiem un tad braucu uz Saeimu. Tā var saglabāt līdzsvaru. Citādi pilsēta un cilvēki kļūst kaitinoši.