Viena no pašlaik izstrādes stadijā esošo Valsts policijas (VP) reformu plāna sastāvdaļām ir policistu skaita palielināšana valsts lauku reģionos, un _Dienas_ aptaujātie lauku iecirkņu inspektori šo ideju uzskata par apsveicamu. Savukārt bijušais VP vadītājs Juris Rekšņa aizrāda, ka, pirms to darīt, jāpārskata pašu lauku iecirkņu inspektoru funkcijas.
«Mana apkalpojamā teritorija ir divi pagasti un aptuveni 5000 cilvēku. Priekš viena iecirkņa inspektora, lai es reāli padarītu savu darbu, tas ir daudz - manā uztverē iecirkņa inspektoram būtu jāpazīst katrs cilvēks, kas ir viņa apkalpojamajā teritorijā, bet ar 5000 to ir grūti izdarīt,» norāda Codes un Mežotnes pagastu iecirkņa inspektore Linda Gangnusa. Arī viņa uzsver, ka iecirkņa inspektora pamatdarbs ir prevencija, bet realitātē vairāk jāstrādā ar krimināllietām, kas aizņem daudz laika.
Gan viņa, gan Ģ. Jakobi uz rokas saņemot aptuveni 300 latu, un tā neesot pietiekami liela alga. «Kad algas bija 400-500 latu, varēja līdz nākamajai algai izvilkt un pat pāri palika. Ja tagad būtu 500 latu, tas būtu pietiekami,» prāto Ģ. Jakobi, komentējot izskanējušo, ka policistiem nākamgad varētu paaugstināt algas. Arī L. Gangnusa norāda, ka 300 latu ir par maz, jo policijai jādodas cilvēkiem palīgā neatkarīgi no darbalaika vai brīvdienām. Arī, viņasprāt, normāla alga būtu vismaz uz pusi lielāka.
Kritisks pret plānu palielināt policistu skaitu laukos gan ir bijušais VP šefs J. Rekšņa, kurš norāda, ka kaut arī lauku iecirkņu inspektori ir «tuvāk tautai», viņu funkcijas ir stipri jāizvērtē, jo pagaidām lielā mērā par tām saglabājusies padomju laika uztvere, kad iecirkņa inspektors pārbaudīja savas teritorijas iedzīvotājus un varēja, piemēram, alkoholiķiem norīkot piespiedu ārstēšanu. «Šodien jūs ģimenē varat savu iecirkņa inspektoru arī nepazīt. No vienas puses, tas ir slikti, bet, no otras puses, nākt pie jums uz mājām un izprašņāt, kā jūs dzīvojat, ko dara kaimiņi, - kāpēc lai valsts struktūras traucētu jūsu privāto dzīvi?»