Paralēli atcerei par šo izcilo Mihaila Kublinska izrādi sāp sirds par laika nežēlību - un to laimi, ka man, jaunam kritikas «gurķim», liktenis bija lēmis vairākkārt redzēt visus izrādes tēlotāju sastāvus un kopā ar drāmiešiem piedzīvot mūsu populāro aktieru triumfa Lauvas ziemā viesizrādēs Maskavā 1980. gadā!
Amerikāņu dramaturga Džeimsa Goldmena 1965. gadā tapusī luga Lauva ziemā ir teātra un kino pasaulē slavens sacerējums. Pirmkārt, tā pieder Brodvejas standartiem atbilstošajam well made piece (labi sakonstruēts gabals) kanonam, kurā itin visas sastāvdaļas ir efektīvas. Efektīvs sižets par viduslaikiem - Anglijas karalis Henrijs II savā Šinonas pilī Francijā gūstā tur «nepaklausīgo» sievu Akvitānijas Elinoru, kamēr trīs viņu dēli - Ričards, Džefrijs un Džons - kopā ar augstdzimušu franču ciemiņu Filipu II (Elinoras bijušā vīra Francijas karaļa Luija VII dēlu) pin savstarpējas nodevības, asiņu un seksa pilnās intrigas cīņā par varu un troni tuvākā nākotnē, jo «senči taču veci». Stāsta darbība risinās ikvienam kristietim tik svētā laikā - 1183. gada Ziemassvētkos -, kad «cilvēkiem labs prāts un miers virs zemes», tikai ne Henrija un Leonoras ģimenē - odžu midzenī, kurā valda mīlas/naida iznīcinošās kaislības. Kaislības un intrigas Šinonā zvēro.
Gandrīz nemainīgi gan lugas sižets, gan virtuozie dialogi divkaujas ir pārceļojuši uz kinoekrāniem (pat divkārt - 1968. un 2003. gadā, kur Elinoras lomā kvēlojušas leģendārā Ketrina Hepbērna, kas par šo lomu saņēma Oskaru, bet nesenajā britu TV filmā, ko režisēja Androns Končalovskis - ne mazāk izcilā Glena Klouza).
Tātad galvenokārt luga Lauva ziemā, kas Ļenkoma versijā pārtapusi par sievišķīgāko Akvitānijas lauveni, ir iespēja lieliskai solo lomai teātra vadošajai vecākās paaudzes aktrisei. Šādu lomu savai dzīvesbiedrei Innai Čurikovai sarūpējis kinorežisors Gļebs Panfilovs. Kaut arī sākotnējais partneris Čurikovai arī bija iecerēts tikpat karalisks - Oļegs Jankovskis -, ģeniālā aktiera pāragrā nāve Henrija lomu «piespēlēja» jaunākam partnerim Dmitrijam Pevcovam, manam talantīgajam studijbiedram.
Jau pati Goldmena lugas Lauva ziemā pārdēvēšana par Akvitānijas lauveni režisora Gļeba Panfilova versijā pārvieto tās darbības akcentus, izvirzot priekšplānā Innas Čurikovas varoni. Čurikova, stiprā un maigā Akvitānijas lauvene, valda uz skatuves, apmāti aizstāvot savus niķīgos, varaskāros bērneļus un baiļojoties par viņu neprognozējamo rīcību. Dzelzs sievietes Eleonoras skatienu aptumšo vienīgā kaislība, kura tiek saudzīgi izcelta no apkaltās lādītes - kronis viņas galvā laistās rubīna krāsā: «Mēs esam barbari, mēs esam slepkavas. Mēs izraisām karus. Mēs nēsājām tos sevī kā lipīgu slimību. Vai mēs patiesi nespējam kaut mazliet vairāk mīlēt viens otru? Mēs taču varētu izmainīt šo pasauli...»
Gļebs Panfilovs pārdarinājis pretrunīgo stāstu, kurā notiek cīņa par varu un uzvaru mīlestībā, viduslaiku balādē ar kaislībām, nolādējumiem, skandāliem, kā arī dziedājumiem - rečitatīviem, īru dejām un oriģinālu orķestri skatuves dibenplānā.