Dace Melbārde,
Dažādu iemeslu dēļ cilvēki mūsdienās vairāk interesējas par darba iespējām, atalgojumu, ekonomiskām tēmām, savukārt jums, pieļauju, tuvāka ir kultūras tematika. Nebaidāties palikt nesadzirdēta?
Neapvainojieties, bet jūsu jautājums izriet no stereotipiem, kas ir kultūra. Kultūrai ir ļoti spēcīga ietekme uz ekonomiku, uz sociālajiem procesiem, tikai šīs tēmas Latvijā līdz šim diemžēl maz pētītas. Proti, kultūra runā par vērtībām, kas ir šīs valsts pamatā, kas ir mūsu izvēles pamatā, rīkojoties tā vai citādi. Piemēram, kultūrā bāzētās vērtības nosaka to, kā mēs vispār izturamies pret vecāko paaudzi. Tomēr es nenoliedzu, ka zināms izaicinājums ir, bet tieši noderīgi būtu lauzt šos stereotipus.
Nacionālajai apvienībai pievienojāties pavisam nesen. Līdz ar to var rasties jautājums, cik šo politisko izvēli nosaka vienkārši vēlme turpināt iesākto darbu ministra postenī un cik - piekrišana NA idejām?
Man bija nepieciešams laiks, lai izlemtu, vai es vispār gribu politikā darboties, jo es saprotu arī riskus. Pēc pārdomu perioda tu saproti, ka dzīve ir tikai viena, ka ir uzkrātas zināšanas, izveidoti labi kontakti ar sadarbības partneriem, un tu nevari tā vienkārši atteikties. Manā skatījumā, Nacionālā apvienība ir pirmā partija, kas runā par vērtībām dziļākā izpratnē, tas man ir būtiski. Manuprāt, šī ir arī ļoti saliedēta partija, kas ir svarīgi.
Jebkurā gadījumā man ir svarīgi, ka valdībā, kas vadīs Latviju posmā, kad mūsu valsts svinēs savu simtgadi, ir politisks spēks, kas rosina sabiedrību domāt, kas ir šīs valsts pamatā.
Saskaņas centra vadītā Rīgas dome kultūras pasākumus finansiāli atbalsta visai aktīvi. Kā nu tagad nodalīt, tēlaini izsakoties, Ušakovu, kurš balsoja par otro valsts valodu, no Ušakova, kurš neliedz naudu latviešu kultūras aktivitātēm?
Nedomāju, ka Saskaņas centrs ir konkurents Nacionālajai apvienībai, un viņi arī netraucē tiem kultūrpolitikas mērķiem, kas ir man. Jāņem vērā arī tas, ka Rīga arvien ir bijusi multikulturāla pilsēta, tādēļ es šo jautājumu tā neuztveru. Ir labi tas, ko Rīgas dome dara, tomēr tikpat labi man jāsaka, ka tā tieši varētu uzņemties lielāku atbildību par kultūras infrastruktūru pilsētā, piemēram, beidzot ņemot savā pārziņā kādu no teātriem vai muzejiem, kā tas notiek citās lielās pilsētās.