Savukārt konkursa 30 uzvarētājiem atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai sniegs mentors jeb pieredzējis uzņēmējs. Uz balvām varēs pretendēt jaunieši, kuri ar savu biznesa plānu piedalīsies Hipotēku bankas īstenotajā Starta programmā un realizēs savu ideju dzīvē. Tādēļ - neesi kūtrs un, ja ir dota iespēja, izmanto to!
Kvalitatīvas idejas
Esam sapratuši, ka strādājam pareizā virzienā, tādēļ turpinām iesākto un veidojam šo konkursu par tradīciju, līdz ar to gan konkursa norise, gan balvas, gan arī sadarbības partneri paliek iepriekšējie, Dienai stāsta Lec biznesā! projekta vadītāja Zane Štālberga.
Pirms trim gadiem, kad sākām šo projektu, skaidro Z. Štālberga, mums nebija skaidrības ne par to, kāda būs aktivitāte, ne arī, kas jaunajiem biznesa uzsācējiem ir svarīgi, pašlaik jau vairāk varam pievērsties tam, kā atrast jauniešus ar kvalitatīvām biznesa idejām.
Kas atšķir tos jaunos censoņus, kuri mēģina «ielēkt» biznesā, no citiem vienaudžiem? Tie ir jaunieši ar uzņēmējdarbības gēnu, kam galvenais būt patstāvīgam un kaut ko mainīt savā dzīvē. Tie ir motivēti cilvēki, kas skaidri zina, ar ko viņi vēlētos nodarboties, un tas mūslaikos jaunajiem cilvēkiem nav nemaz tik raksturīgi. Viņi ir pārliecināti par savu ideju, vēlas palikt un strādāt Latvijā, turklāt savas biznesa idejas īstenošanai un mērķu sasniegšanai gatavi strādāt daudz. Mums, skaidro Z. Štālberga, svarīgi, lai arī neveiksmes gadījumā, jo ne jau visi tiek pie balvām, jaunais uzņēmējs nepazaudē interesi. Lai arī tad, ja nesanāk ar pirmo biznesa plānu formulējumu, darbs pie savu vēlmju īstenošanas tiek turpināts. Runājot par tradicionālajiem «grābekļiem», uz kuriem uzkāpj Lec biznesā! pirmās kārtas konkursanti, pieredzējusī projekta vadītāja vērš uzmanību uz to, ka, gatavojot pirmo koncentrēto biznesa idejas aprakstu uz trim lapām, galvenais ir pēc iespējas skaidrāk noformulēt, kā jaunais uzņēmējs plāno atpelnīt biznesā ieguldīto, t. i., tā, lai cilvēkam, kas pirmo reizi to izlasa, būtu skaidrs, ka šai biznesā uzņēmējam būs iespējams pelnīt.
Strādāt un nopelnīt vairāk
Šķiet, skeptiķi varētu teikt, ka mums tirgus mazs, biznesā liela konkurence, tāpēc kaut ko jaunu izveidot, turklāt vēl zaļknābjiem, - tas neies cauri. Taču iet gan. To apliecina arī viens no pērnā gada Lec biznesā! uzvarētājiem - mediju un video jomas uzņēmums videostudija SIA Cineport. Izrādās, arī šajā «sadalītajā» jomā, ja tā labi grib, var atrast vietu.
Cineport ir trīs puišu Mārtiņa Jansona, Agra Čaura un Ulda Birziņa dibināts uzņēmums, kas piedāvā videopakalpojumus, izmantojot atraktīvus risinājumus, datorgrafiku un animācijas. Uzņēmums nodarbojas ar reklāmu, īsfilmu un dažādu uzņēmumu prezentācijas videofilmēšanu. Pieredzi šai jomā puiši bija guvuši jau kādu laiku pirms tam, kad, saliekot galvas kopā, secinājuši - kādēļ daļu nopelnītā atdot citam, ja var paturēt paši.
SIA Cineport valdes loceklis Uldis Birziņš saka, ka trijatā viņi var piedāvāt klientiem gan labākas kvalitātes videoproduktus, gan arī paši vairāk nopelnīt. Tagad pie katra projekta mēs varam piestrādāt daudz rūpīgāk, nekā tas bijis agrāk, strādājot uzņēmumos, kur viss iet pēc konveijera principa, atzīst Birziņš. Cineport pagājušā gada Lec biznesā! konkursā ieguva 1000 latu naudas balvu un mentora atbalstu. Konkursā «ielecām» pašā pēdējā brīdī un dabūjām visu, ko gribējām, par naudu varējām iegādāties videostudijas aprīkojumu, kas citādi būtu jāpērk vai jānomā, stāsta U. Birziņš. Savukārt mentora uzņēmēja Ivara Raciņa padoms puišiem noderējis, gan kārtojot grāmatvedības un finanšu lietas, gan piesaistot klientus.
Trijotne uzņēmumu nodibināja šā gada janvārī, reāli tas sācis strādāt martā, un par klientu trūkumu Cineport neesot jāsūdzas. Turklāt ir jau arī pirmie panākumi, ar kuriem var palepoties, piemēram, puiši izgatavojuši videomateriālu, ar kuru laurus šīgada starptautiskajā reklāmas festivālā Golden Hammer plūca reklāmas aģentūras Hauska & Partner Rīgas birojs. Arī viņu Latvijā filmētais starptautiskā modes apģērbu internetveikala Stilago reklāmas rullītis tagad redzams daudzās Eiropas valstīs.
Ekoloģiski tīrā iecere
SIA Prasme - tās ir Agnese Ulmane un Zane Voicioneka. Viņas izveidojušas biznesu tirdzniecības jomā. Šķiet, atrast ko jaunu, tādu, ko varētu ar panākumiem tirgot pie mums, ir gauži nereāli. Bet Agnese un Zane atrada, viņu produkts ir ekoloģiski tīrs ciedrs un viss, kas ar to saistīts.
Te ir Sibīrijas ciedru eļļa un košļājami ciedru sveķi, kurus var lietot kā dabisku košļājamo gumiju. Tādu, stāsta meitenes, esot lietojuši mūsu senči zobu un smaganu stiprināšanai un mutes dobuma tīrībai. Te ir arī ciedru koksnes izstrādājumi, arī masāžas zolītes no ciedru riekstiem un spilveni, pildīti ar ciedru riekstu miziņām, kas Latvijas tirgum ir pilnīgi jauni.
Ideja nodarboties ar ciedru produktu tirdzniecību meitenēm radās, skatot šo produktu ražotāja, kompānijas Звенящие kедры mājaslapu (www.megre.ru) un konstatējot, ka tas ir tieši tas, ko mums vajag... Tad tika atrasts biznesa partneris Novosibirskā, un pēc kāda laika tirgošanās gāja vaļā. Bet kā ar naudu? Vispirms, stāsta Agnese, «pieteicāmies Hipotēku bankas Starta programmas aizdevumam, pēc tam arī konkursam Lec biznesā!. Te guvām panākumus - tikām pie 1000 latu naudas balvas idejas īstenošanai».
Mūsu projekts, skaidro jaunā uzņēmēja, tika atzīts par diezgan riskantu zemā uzcenojuma un peļņas dēļ, tāpēc rūpīgi sekojam izmaksu un ienākumu atbilstībai plānam. Produktus meitenes tirgo interneta veikalā www.prasme.lv. Viņas ir dedzīgas to popularizētājas. Ar produktu stendiem jau pabijušas tirdzniecības centros Ķekavā, Jūrmalā, Siguldā, Cēsīs un Madonā.
Esam konstatējušas, ka daudzi interesenti nezina par ciedriem, to iespējām. Tādēļ rādām, dodam gan smaržot koka izstrādājumus, gan garšot eļļas, sīrupus, lai cilvēkiem būtu skaidra šādu produktu lietošanas vajadzība. Pircēju vidū, pauž Agnese, ir daudz māmiņu un topošo vecāku, jo ciedru eļļā ir īpaši liela E vitamīna - tokoferola - koncentrācija, kas no grieķu valodas tiek tulkots kā «pēctečus nesošais».
Atliek tikai sākt, jo, kā zināms, panākumus gūst tie, kas grib ko sasniegt un dara!