Speciāliste par legionelozi - slimību, kas pēc izpausmēm atgādina gripu, stāsta izsmeļoši - ka ar to var inficēties, ieelpojot ūdens pilienus, tāpēc dušas galviņa jātur tīra, neaizaugusi, ka pirms dušas lietošanas jānotecina ūdens, ka baktērijas vairojas ūdenī starp 20 un 45 grādiem un ka konstatētajos perēkļos problēmas novērstas. Par legionelozi visvairāk informācijas ir LIC mājaslapā www.lic.gov.lv. Kā pēc tam uzzinu intervijā ar LIC epidemiologu, legioneloze joprojām ir aktuāla. Pirmās ziņas par tās izplatību bija martā, taču «tagad bija otrais vilnis, un atkal pieauga interese», saka Jurijs Perevoščikovs, LIC Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs. Šogad Latvijā konstatēti 14 saslimšanas gadījumi, pēdējā saslimusī slimnīcā ievietota aptuveni pirms nedēļas. Viens slimnieks miris. Kopš marta LIC piecos Rīgas dzīvokļos karstā ūdens paraugā atklājis legionellu - baktēriju, kas izraisa šo slimību. Kad pēdējā saslimusī paciente izveseļosies, LIC varēs pārbaudīt arī viņas dzīvokli.
Bez pilnīgas dezinfekcijas
«Ne visi gadījumi saistīti ar Rīgu. Ir arī [legionelozes] gadījumi, kas saistīti ar ceļojumiem,» saka J. Perevoščikovs. Veicot pārbaudes perēkļos, speciālistiem bija jānoskaidro, vai legionella vairojas caurulēs posmā, kas ir tieši konkrētajam dzīvoklim, vai arī kopējā apgādes sistēmā. Tādēļ apmeklēja arī siltuma mezglus. Trijos atklāja, ka problēma ir plašāka par vienu dzīvokli. «Legionella izdzīvoja paņemtajos ūdens paraugos, kur temperatūra bija zem 50 grādiem,» saka J. Perevoščikovs. Šī baktērija var savairoties no 20 līdz 45 grādu temperatūrā. Jautāts, kāpēc legioneloze kļuvusi aktuāla tieši šogad, ja iepriekšējos gados bija konstatēts tikai pa kādam gadījumam, J. Perevoščikovs saka - iespējams, tāpēc, ka taupības nolūkā pazemina karstā ūdens temperatūru.
Ar legionelozi inficēties var, nevis dzerot ūdeni vai ejot vannā, bet gan visbiežāk mazgājoties dušā un ieelpojot sīkus ūdens pilienus. Tāpēc arī speciālisti iesaka - ja ilgi nav būts mājās, dažas minūtes jātecina ūdens, jo caurulē vai dušas galviņā var savairoties legionellas.
LIC atklātie perēkļi dzīvokļos ir Maskavas, Grīvas, Salnas, Platā ielā, Varavīksnes gatvē. Tiesa, atrašanās līdzās šim dzīvoklim noteikti nenozīmē iespējamu saslimšanu, šo slimību nevar pārnest no cilvēka uz cilvēku. «Problēma arī nav saistīta ar konkrētiem perēkļiem. Mēs uzskatām - visur, kur temperatūra ir zemāka par 50 grādiem, legionella varētu savairoties un inficēt cilvēkus,» saka J. Perevoščikovs.
Vairākām ēkām, kuros ir tā sauktie perēkļi, ir viens namu pārvaldnieks - Rīgas namu pārvaldnieks (RPN). Uzņēmuma preses sekretārs Krists Leiškalns saka - «vienā mājā tika veikta dezinfekcija, bet citās mājās tālāk neplānojam veikt. Cēlām augšā temperatūru visā ūdens sistēmā». Pilnīga dezinfekcija visā saimniecībā uzņēmumam nozīmētu «ciparu ar sešām nullēm», to nevarot atļauties. K. Leiškalns arī citē RNP valdes priekšsēdētāju Ervīnu Straupi - «Šobrīd tas tomēr vairāk vai mazāk uzskatāms par farmācijas uzņēmumu lobiju».
E. coli mūsējām neatklāja
Pierādīts, ka neārstētos legionelozes gadījumos letalitāte ir 30, 40%, savukārt ārstēšanās gadījumos - līdz 10%, Eiropā vidēji ir 5-6% letalitāte, stāsta J. Perevoščikovs. Latvijā jaunākajam saslimušajam ir 23 gadi, vecākajam - 75. Pārsvarā saslimušie ir pusmūža vecuma. «Vienā perēklī bija divi saslimšanas gadījumi un viens pacients miris,» atceras J. Perevoščikovs.
Tiesa, legioneloze nav šogad vienīgā aktuālā infekcijas slimība. Izskanot ziņām par enterohemorāģiskās E. coli infekcijas uzliesmojumu, kas Eiropā paņēmusi jau 39 dzīvības un ar kuru saslimuši ap trīsarpus tūkstošiem cilvēku, bažas rada arī šī slimība. J. Perevoščikovs gan saka - Latvijas iedzīvotājiem ir diezgan minimāls risks ar to saslimt. Ar slimību inficēties iespējams tikai Vācijā. Latvijā neviens saslimšanas gadījums nav konstatēts. Tiesa, viens pacients LIC redzeslokā gan nonāca - pēc Vācijas apmeklējuma viņam bija caureja. Taču E. coli infekciju neatklāja. LIC rosina tūristus, kuri nesen bijuši Vācijā, it īpaši tās ziemeļos, un kuriem ir simptomi - krampjveida sāpes un asiņaina caureja, nekavējoties vērsties pēc ārsta palīdzības. Tāpat aicina medicīnisko palīdzību meklēt tos, kas nesen bijuši Ukrainā un Haiti, kur uzliesmojusi holera. Tās simptomi ir stipra caureja, vemšana, dehidratācija.