Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš (TP) pieļauj likuma grozījumus, uzskatot, ka vara pašvaldībās būtu jānodala stingrāk.
Dod iespēju strādāt
Trešdien sasauktajā jaunās domes ārkārtas sēdē pašvaldības nolikumā tika svītrota iepriekšējās domes pieņemtā norma, kas aizliedza deputātiem strādāt pilsētas izpilddirektora, departamentu direktoru un pārvalžu priekšnieku, kā arī priekšpilsētu un rajonu izpilddirektoru un viņu vietnieku amatos. Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš norādīja, ka pašvaldību likums nav pārkāpts, jo ierobežojums atbilstoši tam saglabāts attiecībā uz pilsētas izpilddirektora amatu.
Redzamākais ieguvējs no grozījumiem ir ilggadējs Latgales priekšpilsētas izpilddirektors un jaunās domes deputāts Dmitrijs Pavlovs (LPP/LC), kuram pretējā gadījumā no viena amata būtu jāatsakās. Pats D.Pavlovs Dienai nevēlējās komentēt, vai amatu savienošanā nesaredz interešu konfliktu, aizbildinoties ar atvaļinājumu: «Pirmdien atnākšu, iepazīšos ar tekstu un likumu un tad arī pateikšu savu viedokli.»
Grozījumi dod iespēju arī citiem deputātiem nākotnē nokļūt augstos izpildinstitūciju amatos. Uz opozīcijas deputāta Jura Viņķeļa (PS) jautājumu, kā šis lēmums saistās ar runām par lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu domē, N.Ušakovs neatbildēja pēc būtības, sakot - dodam iespēju cilvēkiem, kam ir gana liels profesionalitātes līmenis un iedzīvotāju dots mandāts, strādāt izpilddirekcijā.
Iespējamas izmaiņas
«Redzot, ka korupcijas problēmas Rīgas domē saistās ar lēmējvaras un izpildvaras sajaukšanos, drīzāk vajadzētu varas nodalīt, nevis vēl vairāk saplūdināt,» negatīvi aizlieguma atcelšanu vērtē Sabiedriskās politikas centra Providus korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. Viņaprāt, lielāka problēma ir tā, ka šādi tiek apgrūtināta izpildvaras uzraudzīšana, ar ko deputātiem būtu jānodarbojas.
Diena jau vairākkārt rakstījusi, ka, pēc ekspertu domām, domē jānošķir lēmējvara no izpildvaras, kā to prasa labas pārvaldības standarti. Pētījumi rāda, ka vairāk nekā trešdaļa pašvaldības darbinieku tieši vai netieši saskārušies ar politisku iejaukšanos viņu darbā. Šādu situāciju pieļauj institūciju izkārtojums - politiskās komitejas izskata administratīvus jautājumus, deputāti amatu savieno ar darbu pašvaldības institūcijās u.c.
O.Spurdziņš ir pārliecināts, ka likumā lēmējvara un izpildvara jānošķir stingrāk, taču nav zināms, vai Saeima to darīs. «Par šo jautājumu komisijā diskutējām, bet diez vai dienu pirms vai nedēļu pēc vēlēšanām vajadzētu grozīt likumu,» saka O.Spurdziņš. Viņaprāt, pirms lemšanas par izmaiņām jāsagaida amatu sadale pašvaldībās, lai «skatītos uz dzīviem piemēriem».