Taču ne visi deputāti ir par ierobežojumu atcelšanu, tādēļ parlamentā par to vēl gaidāmas karstas debates. «Atverot alkohola likumu, vienmēr ir kariņi. Katram, kurš dzīvē redzējis alus pudeli, ir savs viedoklis,» piebilst cita atbildīgās komisijas locekle Anna Seile (PS).
Jau vēstīts, ka Latvijas alus darītāji un tirgotāji uzskata: tikai atceļot šos ierobežojumus varēs izvairīties no straujas nozares lejupslīdes, kā arī panākt nodokļu iekasēšanu plānotajā apjomā. Stipro alkoholisko dzērienu ražotāji gan uzsver, ka attieksmei pret visu dzērienu segmentu jābūt vienādai, neizdalot atsevišķi alu. Pašlaik alkoholu veikalos aizliegts tirgot no plkst. 22 līdz 8.
Vairākuma atbalsta nav
Uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ceturtdienas sēdi plānots aicināt alkohola ražotāju, tirgotāju, narkologu un policijas pārstāvjus. Ja vairākums deputātu atbalstīs ieceri, tiks izstrādāti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā.
Alus ražotāju un tirgotāju priekšlikumiem Saeimā pagaidām pārliecinoša atbalsta gan nav. Jaunā laika frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis ir pārliecināts, ka arī turpmāk naktīs alus nav jātirgo, jo likuma pašreizējā redakcija ir labs kompromiss starp biznesa interesēm un sabiedrības veselību. Viņš norāda, ka pirms vairākiem gadiem, kad alkohola tirdzniecība naktīs bija atļauta, ievērojami vairāk gados jaunu cilvēku nonāca slimnīcās ar narkoloģiskām saslimšanām. Arī komisijas loceklis Ingmārs Līdaka (ZZS) piekrīt, ka izmaiņas visdrīzāk nebūtu jāveic, taču pirms lēmuma pieņemšanas ir gatavs uzklausīt iesaistīto pušu argumentāciju.
Komisijas priekšsēdētāja biedrs un, iespējams, nākamais tās vadītājs V.A.Krauklis uzskata, ka deputātiem būtu jāņem vērā atšķirīgā situācija Rīgā un lauku reģionos: «Ja cilvēkam liekas, ka viņam tajā vakarā vajadzēs vēl, tad Rīgā viņš var atrast kafejnīcu vai bāru, kur nopirkt alu. Tādēļ atcelt aizliegumu Rīgā nebūtu loģiski, jo arī šajās tirdzniecības vietās maksā akcīzes nodokli. Savukārt citur Latvijā šādu alternatīvu nav.» Viņš skaidro, ka tā vietā laukos cilvēki dodoties uz točku, lai nopirktu nezināmas izcelsmes nelegālu alkoholu. Arī A.Seile ir pārliecināta, ka daudz pareizāk ir ļaut legāli iegādāties alu, nevis nelegāli - stipro alkoholu.
Ja deputāti piekritīs atļaut tirgot alu visu diennakti, pēc V.A.Kraukļa domām, tas jāattiecina arī uz sidru, kokteiļiem un citiem dzērieniem, kuru saturā alkohols nepārsniedz 5-6%.
Pretēji valsts politikai
Pret aizlieguma atcelšanu iestājas Veselības ministrija (VM), jo tas būtu pretrunā ar līdzšinējo valsts politiku, kas vērsta uz to, lai ierobežotu alkohola patēriņu. «Pēc vairāku gadu pārtraukuma šis ir pirmais gads, kad vērojama alkohola pārdošanas apjoma samazināšanās, un no sabiedrības veselības viedokļa tas ir labi,» pauž VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Kā liecina Ekonomikas ministrijas dati, pēdējo reizi alkohola patēriņš saruka 2004. gadā, kad stājās spēkā minētie ierobežojumi. Alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju toreiz nokrita no 63,6 litriem uz cilvēku gadā līdz 60,3. Tiesa, turpmākajos gados atkal sekoja pieaugums, pērn sasniedzot 67,9 litrus.