Līgums uz 10 gadiem
Viens no galvenajiem bijis strīds par dārgajiem aeronavigācijas pakalpojumiem, jo tiesa, izanalizējot līguma nosacījumus, secinājusi, ka maksa par tiem jau bija ietverta līgumā un Ryanair nav jāatmaksā parāds divu miljonu eiro apmērā.
Līgums starp lidostu un Ryanair tika noslēgts uz 10 gadiem un beigsies nākamā gada pavasarī. Tā nosacījumi Ryanair ļāva baudīt priekšrocības salīdzinājumā ar citām aviokompānijām. Savukārt lidosta no sadarbības cieta zaudējumus, jo līgumā noteiktā maksa nespēja nosegt visus izdevumus. «Pēc līguma noslēgšanas neko daudz nevarēja mainīt. Tika pieprasīta maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem, jo visas kompānijas, izņemot Ryanair, par to maksāja. Protams, tagad, skatoties uz šo līgumu, sanāk, ka Ryanair ir taisnība, jo tāds tas līgums tika parakstīts,» Dienai atklāj satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), bilstot, ka tagad ir jāvērtē katra darījuma slēdzēja atbildība par notikušo.
Daudz neskaidrību
Aviācijas eksperts Tālis Linkaitis norāda, ka pagaidām vēl ir daudz neskaidrību: «Jāsaprot, kā tiesvedība ir notikusi un kādi materiāli tiesai tika iesniegti. Ir skaidrs, ka sākotnējais līgums, ko slēdza Šlesers, īsti neatbilda nedz Latvijas interesēm, nedz arī toreizējai likumdošanai. Šī līguma sekas mēs izjūtam vēl līdz šodienai. Tie, kuri toreiz negribēja pakļauties ministra lēmumam, dokumentu neparakstīja un no darba aizgāja. Piemēram, lidostas Rīga menedžments, kas nepiekrita šādu līgumu parakstīt, drīz pēc tam tika nomainīts.»
Lidostas pārstāvis advokāts Uģis Zeltiņš skaidro, ka spriedumu vēl nav izvērtējusi Latvijas tiesa: «Ja Ryanair gribēs izpildīt tiesas spriedumu, viņiem būs jādodas uz Rīgas rajona tiesu prasīt izpildrakstu. Ko Latvijas tiesa par šādu spriedumu varētu domāt, man ir grūti teikt. Spriedumā ir daudz melnu kvadrātu, ar kuriem ir aizsegts Ryanair komercnoslēpums. Lidostas rīcībā pat nav pilna teksta, un tas liedz mums formulēt skaidru viedokli par to, kāpēc šķīrējtiesa ir pieņēmusi šādu lēmumu. Ja Ryanair dodas pēc izpildraksta, rodas jautājums, vai viņi iesniegs tiesai pilnu sprieduma tekstu. Ja tā, tad jājautā, kur viņi to būs dabūjuši un kā viņi aizsargās lidostas komercnoslēpumu.» U. Zeltiņš arī pauž neizpratni par to, ka līgums, kas attiecas uz Latviju, pakļauts Lielbritānijas nosacījumiem. «Tagad negribētu spekulēt par šiem iemesliem, jo par lietas būtību es nedrīkstu izteikties. Katrā ziņā nav ierasts, ka par pakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijā, tiek parakstīts līgums, kas ir pakļauts citas valsts tiesībām.»
Vainu nesaskata
Toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers saka, ka pie vainas esot citi ministri, kas vēlāk kopā ar lidostas pārstāvjiem mainījuši nosacījumus, atceļot apjoma atlaides tādā formā, kā tās bija ieviestas sākumā. «Kad 2004. gadā kļuvu par satiksmes ministru, tiekoties ar airBaltic pārstāvjiem, sapratu, ka Latvija šo kompāniju nekontrolē. airBaltic līdz 2004. gadam galvenais uzstādījums bija izmantot Rīgu kā vietu, no kurienes ņemt pasažierus Stokholmas un Kopenhāgenas lidostai. Jaunu reisu atvēršana viņiem nebija aktuāla, un reisi bija ļoti dārgi. Sāku uzrunāt dažādas aviokompānijas, lai radītu konkurenci airBaltic. Izpētot citu valstu pieredzi, nolēmu, ka šeit ir jādarbojas līdzīgi, kā to dara vairumtirgotāji, - jo vairāk preces pērk, jo lielāka ir atlaide. Proti - jo vairāk pasažieru pārvadā, jo lielāka atlaide, līdz pat 80%. Tad, kad parakstīju līgumu, tika pieņemti vienādi spēles noteikumi visiem. Uz šo 80% atlaidi varēja pretendēt arī airBaltic. Lēmumu atbalstīja arī valdība. Protams, Konkurences padome iebilda, bet, kamēr nekāds lēmums netika pieņemts, mums bija visas tiesības ieviest šīs apjomu atlaides,» tagad klāsta A. Šlesers. Viņš ar lepnumu teic, ka pēc līguma parakstīšanas pasažieru pieaugums bijis 50-70% gadā, un salīdzina ar laiku pirms viņa, sakot, ka tad pasažieru pieaugums lidostā bijis vien vidēji 3% gadā. Vēlāk lidostas pārstāvji kopā ar Satiksmes ministriju sākuši mainīt noteikumus: «Ja ir noslēgts līgums, tas jāpilda. Viņi mainīja spēles nosacījumus, pacēla cenas. airBaltic tika nolikts uz ceļiem, jo ministrija tomēr ir īpašnieks, un šai kompānijai nācās maksāt vairāk. Ryanair turpināja maksāt vecās summas. Sākās tiesvedības - airBaltic pret lidostu, lidosta pret airBaltic. Kaut kas tika celts arī pret Ryanair, kas turpināja strādāt pēc noslēgtā līguma nosacījumiem.»
Bez Ryanair var iztikt
Satiksmes ministrijā norāda, ka tiesvedību virpulis šajā konfliktā tikai sākas. «Tas ir sarežģīts mehānisms. Tur ir virkne ar dažādu tiesvedību iespējām, jo līgums tikta noslēgts tā, ka pat par nodokļu izmaiņām finansiālu atbildību uzņemas lidosta,» skaidro tagadējais ministrs.
Patlaban tiek veiktas pārrunas ar Ryanair, kāda būs tālākā sadarbība pēc tam, kad pašreizējā līguma termiņš būs beidzies. «Sarunas notiek, pamatojoties uz apstiprinātiem cenrāžiem un tādas politikas, kas lidostā ir patlaban. Nevar būt tā, ka viena kompānija tiek subsidēta no pārējo kompāniju lidojumiem,» skaidro A. Matīss, bilstot, ka kopš Ryanair ienākšanas situācija lidostā ir mainījusies. Lidosta sadarbojas arī ar zemo cenu kompāniju Wizz Air, kas strādā pēc vispārpieņemtiem nosacījumiem. «Tā strādā pēc mūsu noteiktās atlaižu politikas. Tiek domāts par jauniem maršrutiem, jauniem galapunktiem un jaunām kompānijām,» saka A. Matīss un nenoliedz, ka arī bez Ryanair lidosta Rīga var iztikt. «Pieļauju, ka jebkura kompānija būs gatava pārņemt Ryanair pasažierus. Ja mēs raugāmies no zemo cenu politikas viedokļa, tad Wizz Air ir strauji augoša kompānija, un tā attīstās virknē reģionu.»
Jāpiebilst, ka līdz ar tiesas spriedumu aktuāls kļūst jautājums, cik likumīgi bija ieviest lidostas drošības nodevu. Portāls Pietiek.com raksta, ka A. Šlesera parakstītais līgums paredz - pasažieru drošības nodeva septiņu eiro apmērā jau ir iekļauta kopējā maksā par lidostas pakalpojumiem.