N. Sarkozī un A. Merkele mudināja uz ciešāku eirozonas ekonomisko sadarbību, taču nepiedāvāja konkrētus risinājumus, kā uzveikt stabilitāti apdraudošo parādu krīzi. Līderi rosināja izveidot vienotu eirozonas valdību, par kuras vadītāju varētu iecelt Eiropas Padomes vadītāju Hermani van Rompeju. Tajā piedalītos visu zonas valstu vai valdību vadītāji, un tā sanāktu vismaz divreiz gadā.
Līderi arī vēlas, lai eirozonas valstis konstitūcijās noteiktu pieļaujamo budžeta deficītu un Eiropas Savienības (ES) mērogā tiktu ieviests finanšu transakcijas nodoklis. Nodokļa ieņēmumus novirzītu glābšanas fondam, ja vēl kādai zonas valstij nāktos lūgt pēc aizdevuma.
Taču Vācija un Francija noraidīja investoru un Itālijas kāroto eirozonas obligāciju izveidi vai glābšanas fonda paplašināšanu, liekot ekspertiem pārmest politiķu nespēju būt īstiem līderiem. «Tas, par ko viņi runā, nedos rezultātu,» ekonomists Maršels Aleksandrovičs no Londonā bāzētās Jefferies International norāda aģentūrai Bloomberg. «Politiķi atkal slēpj galvu smiltīs.»
Eirozonas obligācijas, ko izdotu vienota eirozona, nevis atsevišķas valstis, ļautu augsto parādu māktajām zonas valstīm sekmīgāk atgriezties finanšu tirgos, jo vairotu investoru uzticību. Taču tajā pašā laikā tās palielinātu aizņemšanās izmaksas vadošajām ekonomikām.
Akciju tirgos Frankfurtes biržas indekss trešdien krita par 1,7%, Parīzes CAC un Londonas FTSE zaudēja ap 1%. Deutsche Bank, BNP Paribas un Barclays banku akcijas samazinājās par 3%.