Madara Līduma
Piešaude bija superīga, bet guļus pašāvu jau pirmo garām. Pat nesapratu, kas notiek. Pēc tam visa šaušana bija tāda nervoza - drebi par katru šāvienu. Pēc tam arī piektais garām. Trasē vairs nevarēju saņemties. Protams, saņēmos, cik varēju. Taču katrā ziņā ar labāku šaušanu tieši psiholoģiski būtu cits uzrāviens, jo fiziski tiešām esmu labā formā.
Cerēju, ka trase būs tāda kā dienu iepriekš treniņā, kad kājas grima līdz ceļgaliem. Tad būtu lielākas priekšrocības, bet pa nakti bija uzsalis. Trase bija daudz cietāka, visiem slēpes lidoja. Nobraucienā tikai noslauki ūdeni no brillēm un mēģini trāpīt līkumā [smaida - aut.]. Pašai arī labi slīdēja. Viss, kas nebija atkarīgs no manis, bija perfekti, taču ar šaušanu nekā... Taču pelnus uz galvas nekaisu. Tas ir pirmais starts. Vēl visas spēles priekšā, vēl jācīnās! Ja būs labi individuālie starti, tikšu klāt arī masu startam.
Protams, četrus gadus gatavojies tai vienai dienai, no rīta pamosties un saproti, ka tā tāda pati diena kā visas citas. Atšķiras tikai ar to, ka jūs visi te esat sabraukuši, ka mājās daudzi sēž pie TV ekrāniem. Grūtākais, ka neko vairāk kā parasti no tevis neviens neprasa. Vienīgi es pati.