Sanāksmes secinājumos ES līderi norāda, ka atbalsta Eiropas Komisijas ieteikumu ieviest Latvijā eiro 2014. gada 1. janvārī, jo Latvija ir veiksmīgi izpildījusi Māstrihtas kritērijus un sasniegusi konverģenci, kas balstīta drošā ekonomikas, fiskālajā un finanšu politikā.
Līdz ar ES Padomes lēmumu Latviju no dalības eirozonā šķir vairs tikai divi soļi - šonedēļ rezolūcija par Latvijas dalību eirozonā vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP), un 9. jūlijā galīgais lēmums jāpieņem ES finanšu ministru padomei. Tiesa, EP rezolūcijai attiecībā uz gala lēmumu ir tikai rekomendējošs raksturs, turklāt Latvijas pievienošanās eirozonai jau ir guvusi atbildīgās Ekonomikas un monetāro lietu komitejas atbalstu, tāpēc par galveno signālu Latvijai tiek uzskatīta tieši ES finanšu ministru sanāksme, kurā tiks pieņemts arī valstij nozīmīgais lēmums par eiro maiņas kursu.
Ņemot vērā, ka Latvija jau vairākus mēnešus bijusi pārliecināta, ka izpilda dalībai eirozonā nepieciešamos kritērijus, un līdz šim ES vēsturē finanšu ministru un dalībvalstu lēmums par valstu pievienošanos eirozonai nekad nav bijis atšķirīgs no Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas lēmuma, pēc Latvijas politiķu domām, vislielākā neskaidrība bijusi saistīta tieši ar ES dalībvalstu līderu atbalstu. Vēl janvārī presē izskanēja ziņas, ka Francija, kas ir viena no ietekmīgākajām ES dalībvalstīm, ir paudusi šaubas, vai Latvijas pievienošanās patiešām būtu atbalstāma; EP deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība) to iepriekš sarunā ar Dienu saistīja ar faktu, ka Francijā pie varas esošo sociālistu uzskati par ekonomikas attīstības un krīzes pārvarēšanas jautājumiem ievērojami atšķīrās no Latvijas nostājas.