Novada teritorija, kurā ietilpst divas pilsētas - Strenči un Seda, kā arī divi pagasti - Jērcēnu un Plāņu pagasts, Latvijas ziemeļaustrumos aizņem 375,93 kvadrātkilometrus plašu teritoriju. Kopējais iedzīvotāju skaits ir 3745. Novadā darbojas lauksaimniecības, kūdras, mežizstrādes, kokapstrādes uzņēmumi, bet novadam būtiska apjoma darbavietu skaitu nodrošina Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca.
Pēdējos gados novada pašvaldība veiksmīgi realizējusi dažādus projektus, lai sakārtotu infrastruktūru un vidi, tomēr vairāku faktoru ietekmē līdzekļu trūkums kavē pabeigt nozīmīgākos no tiem. Kā norāda Strenču novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Iveta Ence, mazajām pašvaldībām, kurās nav reģionālās attīstības centru, nākamajā plānošanas periodā 2014.-2020. gadam Eiropas Savienības (ES) finansējums degradēto teritoriju sakopšanai nepienākas. «Novadā ir vairākas vietas, ko vajadzētu sakopt, taču no visiem 110 Latvijas novadiem diemžēl esam starp tiem 89 mazajiem novadiem, kam līdzekļus šādiem projektiem nepiešķir. Mēs nevaram piesaistīt uzņēmējus un investīcijas tāpēc, ka nevaram attīstīt teritorijas,» uzsver I. Ence.
Nav skaidri principi
Seda var sniegt daudz eksotikas tūristiem - tā ir viena no Strenču novada vietām, kur būtu nepieciešamas investīcijas veco, sabrukušo būvju nojaukšanai. Vēl pagājušā gadsimta vidū tagadējās pilsētiņas vietā pletās mežs. Ciemats Sedas tīreļa dienvidu malā sāka veidoties 1952. gadā līdz ar kūdras fabrikas celtniecību. Savulaik kūdras fabrika bija pasludināta par vissavienības komjaunatnes triecienceltni, uz kurieni strādāt brauca jaunatne no visas toreizējās Padomju Savienības. Tolaik tas noteica ciemata raksturu un vizuālo tēlu, kāds tas saglabājies arī tagad, kad Seda ir pilsēta ar lauku teritoriju.
Sedā joprojām ir daudz dzelteno XX gadsimta vidus klasicisma māju - dzīvojamās ēkas ir laika zoba skartas, bet iespēju robežās sakoptas. Strenču novada pašvaldība lepojas ar 2012. gadā rekonstruēto Sedas kultūras namu un tam blakus izveidoto skvēru, kurā ierīkotas arī velonovietnes. Projekts realizēts ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu. Tomēr dažu metru attālumā no pilsētas robežas plešas vairākus desmitus hektāru liels lauks ar graustiem, kas palikuši pāri no elektropārvades līnijas apakšstacijas.
«Tāpat kā daudzviet citur Latvijā, arī Sedā padomju laika būves, pakāpeniski modernizējot ražošanu, pamazām kļuva nevajadzīgas un nelietojamas. Rezultātā daļā teritorijas vide degradējusies. Jā, uzņēmums jau daudz darījis, lai to sakārtotu, tomēr vajadzīgi lieli ieguldījumi, lai visu sakārtotu līdz galam. Līdzīga situācija ir arī citviet, kur uzņēmumam Strenču mežrūpniecības saimniecība piederošajās teritorijās vecās un jau bīstamās karotīnceha mājas tika nojauktas. Taču ne visiem uzņēmumiem pietiek rocības, tāpēc nepieciešama palīdzība,» norāda J. Pētersons un pauž neizpratni par ES līdzfinansējuma sadales principiem: «Nav skaidrs, kāpēc dažiem dod naudu, bet citiem nedod? Kāpēc daļai Latvijas liegta pieeja līdzekļiem, lai risinātu visai sabiedrībai svarīgus jautājumus? Šādu ar vidi saistītu sasāpējušu jautājumu ir daudz - tai skaitā ūdenssaimniecības attīstība. Diemžēl novadiem, kuros ir mazāk par 5000 iedzīvotājiem, ES finansējumu ūdensvadu un kanalizācijas tīkla sakārtošanai nepiešķir.»
Nevar iesākto pabeigt
Strenču novada pašvaldība realizējusi vairākus projektus, kas saistīti ar ūdenssaimniecības sakārtošanu. Šie darbi pabeigti Jērcēnu un Plāņu pagastā un Jaunklidža ciemā, aizsākti Strenčos un Sedā.
Iepriekšējā plānošanas periodā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu Strenčos četrās kārtās tika veikta jaunu ūdensvadu izbūve, tā nodrošinot kvalitātes prasībām atbilstošu nepieciešamā ūdens daudzumu. Tāpat arī izveidots vides prasībām atbilstošs kanalizācijas tīkls, novērstas noplūdes, izbūvēta jauna kanalizācijas sūkņu stacija. Palielinot iespēju veidot jaunus pieslēgumus centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tādējādi samazinās neattīrīto sadzīves notekūdeņu noplūde gruntsūdeņos.
Arī Sedā tika iecerēta vērienīga ūdenssaimniecības rekonstrukcija. «Pa šiem vairāk nekā 50 gadiem, kopš Sedā izbūvēta ūdensvada un kanalizācijas sistēma, tā būtiski nolietojusies. 2007. gadā veicām tehnisko un ekonomisko pamatojumu, ieguvām ES finansējumu pirmajām divām kārtām un apņēmāmies četrās kārtās to rekonstruēt,» stāsta I. Ence un turpina: «Mūsu mērķis bija nodrošināt stabilu pieejamību ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem 97% Sedas iedzīvotāju. Pirmajā kārtā, pirms rekonstruēt visu sistēmu pilsētā, saimnieciski plānojot, vispirms izbūvējām modernas attīrīšanas iekārtas. Ir atlicis realizēt trešo un ceturto kārtu, bet šajā plānošanas periodā finansējums ir liegts.»
I. Ence arī norāda, ka ārpus kārtas ES līdzekļi ūdenssaimniecību attīstībai tikšot piešķirti lielajiem reģionu centriem un Natura 2000 aizsargājamās dabas teritorijās. «Sedas pilsēta robežojas ar Nature 2000 teritoriju. Būtībā ar nesakārtoto ūdens un kanalizācijas saimniecību nodarām videi kaitējumu, tomēr, tā sakot, pēc likuma esam palikuši aiz robežas,» piebilst I. Ence.
Azbesta dzeramais ūdens
Kā izeja no situācijas pašvaldībai tiek piedāvāts uzņemties kredītsaistības, un, kā atzīst novada domes priekšsēdētājs, «būsim spiesti šo jautājumu risināt», lai gan jau realizētajos ERAF projektos pašvaldībām bija jāfinansē 15% no kopējās summas. «Neviena mazā pašvaldība nav bagāta ar tādiem apgrozāmiem līdzekļiem, tāpēc nācās ņemt kredītus,» norāda J. Pētersons.
Viņš uzsver, ka iepriekšējā ES finansējuma plānošanas periodā paveikts maksimāli iespējamais un saprātīga saimniekošana, piesaistot līdzekļus, būtu loģisks jau paveiktā turpinājums: «Sedas pilsētas ūdens sistēmu varējām sakārtot vienā kārtā, taču ir nosacījumi, kuru ietvaros varējām saņemt noteiktu ES finansējuma summu. Ministru kabineta noteikumi mums neļāva rekonstrukciju veikt visā pilsētā vienlaikus. Tāpēc izpaliek divas projekta realizācijas kārtas Sedā un viena Strenčos, kur ūdenssaimniecību būtu nepieciešams sakārtot atlikušajā atzarā - biosfēras rezervātam piederošajā ainavu aizsardzības zonā, kur iedzīvotāji izmanto akas un lokālo kanalizāciju.»
Apmeklējot Sedas pilsētu, Diena pārliecinājās, ka novada domes priekšsēdētāja teiktais par ik dienas plīstošo veco ūdensvadu nav pārspīlējums. Uz Zaļās ielas stūra rosījās vīru brigāde, bija noņemts asfalta segums, un atsegtajā tranšejā rēgojās pagājušā gadsimta arhaisms - 50. gadu azbesta cauruļvads. «Katru dienu dzīvojam ar ūdens padeves pārrāvumiem. Vecās azbesta caurules nevar ne sametināt, ne salodēt. Tās lāpām ar plastmasas caurulēm. Citur sūdzas par kaitīgajiem šīfera jumtiem, bet mums jādzer ūdens no azbesta caurulēm,» sašutis ir Sedas pilsētas pašvaldības īpašumu apsaimniekošanas daļas vadītāja vietnieks Vladimirs Jevsejevs.
Kā norādīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapas sadaļā Atkritumu apsaimniekošana, azbests ir šķiedrveida silikātu minerāls, kuram piemīt daudzas tehnoloģiski vērtīgas īpašības, tomēr tas apdraud cilvēka veselību ar ļaundabīgu audzēju izraisošu iedarbību. Azbestu saturoši atkritumi tiek klasificēti kā bīstami, tomēr Sedā daļai iedzīvotāju pa azbesta caurulēm joprojām tek dzeramais ūdens.