Imports sarūk
Salīdzinot ar martu, eksports aprīlī ir sarucis par 4,8%, turpretim imports - par 10,1%; savukārt attiecībā pret pagājušā gada aprīli eksports ir samazinājies par 30,9%, bet imports - par 45,6%.
Pozitīvākais faktors aprīlī ir Latvijas ekonomikas ārējā līdzsvara atgūšana, būtiski mazinoties importa pārsvaram pār eksportu, galvenokārt uz importa krituma rēķina, norāda Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Mēnešu griezumā eksporta pieaugums turpinājās vairākās nozarēs - uz jaunu tirgu apguves un jaunu produktu izstrādes rēķina.
Stabilākās eksporta audzētājas farmācijas nozares eksporta kāpums par 10% (salīdzinot ar šā gada martu) ir agrāko investīciju augļi, un kritums tuvākajā laikā nav gaidāms, Dienai sacīja Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja. Kokrūpniecībā eksports kopš gada sākuma ritmiski audzis par 20%, liecina a/s Latvijas finieris (LF) dati. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Juris Biķis par galveno faktoru tam nosauc stabilas izejmateriālu piegādes no valsts a/s Latvijas valsts meži. «Salīdzinot ar citu valstu ražotājiem, tā ir priekšrocība, jo privātīpašnieki patlaban zemo cenu dēļ savus mežus neizstrādā.»
Cer uz jaunajiem
Piena nozares eksporta kāpums par 11% aprīlī, salīdzinot ar martu, balstīts veiksmīgi attīstītos nišas produktos un jaunos tirgos, vērtē Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks. «Mainās arī eksporta ģeogrāfija - tā kā Eiropā ļoti grūti kaut ko pārdot, vairāk orientējamies uz austrumu tirgu - Armēniju, Uzbekistānu, Azerbaidžānu, Tadžikiju.»
Kopējais eksporta kritums aprīlī, salīdzinot ar martu, skaidrojams ar būtisku metālu un mašīnbūves industrijas kritumu, jo gada sākumā ārvalstu klienti centās pārdot noliktavās esošās preces, skaidro A.Strazds. Tagad tiek izdarīti jaunie pasūtījumi, tāpēc gaidāms, ka līdz rudenim eksporta kritums apstāsies vai parādīsies pieaugums. Ekonomikas «brīvā kritiena» piebremzēšanos gada otrajā pusē prognozē arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis un brīdina, ka tas būs atkarīgs no budžeta stabilizācijas un starptautiskā aizdevuma saņemšanas. Imports turpinās kristies, samazinoties algām un patēriņam.