Aiva Vīksna
Bērnībā rudeņos gāju mežā katru dienu, lai meklētu sēnes. Šogad gan vēl neesmu bijusi sēņot, jo šī nodarbe prasa daudz laika. Man gan mežs nav tālu no mājām - atliek pāriet pāri ceļam un var jau salasīt gailenītes vakariņām. Bet es neesmu kaislīga sēņotāja. Biežāk sēnes nopērku tirgū, jo bērniem garšo gaileņu mērcīte. Mana mamma marinēja sēnītes, un tas vēl joprojām ir viens no maniem iecienītākajiem ēdieniem. Arī sēņu zupiņas ar gailenītēm un mērces ir lieliskas.
Havjers Garsija
Monhe Negro šefs
Meksikā sēnes aug kopā ar orhidejām kokos. Pirmo reizi Latvijā sēņojot, skatījos tikai uz augšu - meklēju sēnes kokos. Staigāju kādu stundu un neko neatradu. Latvijā sēņu ir tik daudz, ka nemaz nav viegli orientēties, trīs, četras pazīstu - gailenes, baravikas, bekas. Bet vislabāk man patīk saulsardzenes. Tām ir fantastiska smarža un garša - pēc riekstiem. Manā restorānā gan pagaidām ēdienkartē sēņu vēl nav, bet es pieļauju, ka saulsardzenes rudenī varētu būt.
Andis Brēmanis
Diētas ārsts
Protams, sēņoju! Man patīk! Tādu īpašo sēņu vietu, kad aizbrauc un zini, ka grozs būs garantēti pilns, tādu gan man nav. Kuras vislabprātāk lasu? Kaut tikai sēnes būtu, jo lasu visas ēdamās sēnes pēc kārtas. Pēc tam tās tiek sagatavotas dažādos veidos. Sēnes jau neēd katru dienu, un tad jau var arī atļauties tādu labu mērcīti, kad sēnes sacep sviestā, pieliek arī saldo krējumu. Man pašam garšo klasiskais variants - ar jaunajiem kartupelīšiem, gurķiem un tomātiem.
Sigita Jevgļevska
Aktrise
Mežs man ļoti patīk. Tas ir gan dzīvīgs, gan tajā pašā laikā tajā ir miers un klusums. Man ir savas sēņošanas tradīcijas, jo katru rudeni es braucu sēnēs. Tā kā dzīvoju Liepājā, tad man ir viens maršruts uz Rucavas pusi, vai arī braucu ciemos pie mammas un eju Vaiņodes mežos. Mans tētis bija liels sēņotājs, un viņš man arī parādīja savas sēņu vietas. Agrāk es baidījos mežos apmaldīties. Bet tagad - orientējos pēc saules. Ja nav kompānijas, varu arī iet sēņot viena.