Mājsaimniecībām laiku pa laikam gadās situācija, kad nolemjam neatteikties no kāda pirkuma arī tad, ja nav skaidrs, vai būs nepieciešamā naudas summa. Nekā briesmīga, jo sliktākais variants ir dažu indivīdu sarūgtinājums. Savukārt valsts līmenī attieksme «rīts gudrāks par vakaru» ir neapdomīga. Jo īpaši, ja runa ir par sociālo sfēru, konkrētajā gadījumā - valsts ģimenes pabalstiem.
Arī citās valstīs politiķu domstarpību dēļ dažkārt draud apstāties kādu budžeta izdevumu programmu finansējums - vēl šopavasar republikāņu kontrolētais ASV Kongress, demokrātu Senāts un Baltais nams kašķējās tik ilgi, ka federālo pārvaldes iestāžu darbinieki jau sāka skaitīt dienas līdz piespiedu atvaļinājumam (vecais finansējums beidzas, jauns vēl nav akceptēts). Tomēr pat tik nokaitētā situācijā (te jāatgādina, ka Vienotība un ZZS taču skaitās pat koalīcijas partneri) neviens neuzdrošinājās uzspēlēt šādu «kurš pirmais nobīsies...» attiecībā uz sociālajām programmām.
Konkrētajā gadījumā situācija ir jo īpaši nepatīkama tāpēc, ka runa ir par miljoniem latu, kas neatkarīgi no tā, kurš kuram piekāpsies, nav viegli atrodami. Tāpēc neatkarīgi no tā, kāds būs iznākums, morāle ir tāda, ka tik finansiāli apjomīgus jautājumus nedrīkst «pakārt gaisā». Un te sava tiesa vainas jāuzņemas arī Finanšu ministrijai: jau tad, kad Jurševska paziņoja, ka nevēlas ģimenes pabalstu sistēmu mainīt, FM vajadzēja skaidri un gaiši labklājības ministrei teikt, ka uz nepieciešamo summu var necerēt.