Divus no tiem, kuri pazīstami pēc to nosaukumu saīsinājumiem SOPA un PIPA, apspriež ASV likumdevēji, bet trešais - ACTA - ir starptautisks nolīgums, kurš jau šodien jāparaksta arī Latvijai.
Pirāti krīt
Pagājušās nedēļas beigās likumsargu nežēlastībā krita Honkongā bāzētā megaupload.com. ASV likumsargi uzskata, ka šī vietne dažādiem autortiesību turētājiem radījusi vairāk nekā 500 miljonus dolāru lielus zaudējumus, jo tajā bijis iespējams lejupielādēt ar autortiesībām aizsargātus materiālus kā filmas un mūziku. Vietnes īpašnieki un uzturētāji tika aizturēti, un starp viņiem bija arī kāds Igaunijas pilsonis, turklāt aizturētajiem draud apsūdzības ne tikai autortiesību pārkāpumos, bet arī naudas atmazgāšanā un reketa plānošanā, ziņo BBC.
Megaupload gan pastāvēja jau vairākus gadus, un daudziem vērotājiem likās zīmīgi, ka tās krišana notikusi tieši dienu pēc tam, kad protestu rezultātā uz laiku no ASV Kongresa dienaskārtības tika izņemts pretrunīgi vērtētais SOPA likumprojekts. SOPA stipri paplašinātu personu, kuru autortiesības aizskar interneta vietnē pieejami materiāli, iespējas panākt šo vietņu bloķēšanu pat bez vēršanās tiesā, turklāt tas attiektos ne tikai uz ASV, bet jebkurā pasaules valstī, kaut vai Latvijā, bāzētām interneta vietnēm.
SOPA dotās iespējas varētu tikt izmantotas ne tikai pret tādām vietnēm kā megaupload, bet faktiski pret jebkuru interneta vietni, kuras saturu rada paši lietotāji, nevis centralizēta struktūra, kā tas ir tradicionālajos medijos, apgalvo likumprojekta kritiķi. Tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ sociālajos tīklos izvērtās aktīva pretestības kustība šim likumprojektam. Piemēram, CNN ziņoja par populāra interneta karikatūrista izveidotu video, kurā viņš norādīja: «SOPA - tas ir kā izmantot liesmu metēju pret kaķēniem.» Citi kritiķi SOPA nodēvējuši par «izklaides industrijas mēģinājumu saglabāt arhaisku biznesa modeli», jo to lobē ietekmīgā Amerikas Kinofilmu asociācija.
Pret SOPA iebildumus izteica arī vairāki interneta giganti, kuru darbu jaunais regulējums apgrūtinātu, piemēram, Google un Wikipedia, un notika arī protesti ASV ielās. Aktivitātes nepalika nepamanītas - ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija paziņoja, ka pašreizējā veidolā tā SOPA nevar atbalstīt, ASV kongresmenis, kurš bija iesniedzis SOPA likumprojektu, to atsauca un balsojums nenotika. Tas gan nenozīmē, ka likumprojekts ir norakstīts - tas atlikts, «līdz jautājumā tiks panākta vienprātība», vēsta žurnāla Forbes interneta vietne.
Jau atrasts cits bubulis
Kaut SOPA šobrīd ir atvirzījusies otrajā plānā, galvu jau pacēlis nākamais interneta lietotājus biedējošais bubulis, šoreiz starptautiska nolīguma izskatā, kurš attiecas arī uz Latviju - ACTA jeb Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums, ko šodien ES valstis iecerējušas parakstīt Tokijā. ACTA ir ļoti plašs juridisks dokuments, kas skar galvenokārt cīņu ar preču viltojumiem, tomēr kritiķi tajā saskata daudz līdzību ar SOPA un gluži vai orveliskas «lielā brāļa» interneta uzraudzības ieviešanas mēģinājumu.
Līgums ir atvērts parakstīšanai līdz 2013. gada 1. maijam, un tas stāsies spēkā, tiklīdz vismaz ES un piecas citas parakstītājvalstis to būs ratificējušas. No Latvijas varas iestādēm par ACTA virzīšanu atbildīga ir Ekonomikas ministrija. Tās pārstāvji Dienai skaidroja, ka nolīgums paredzot izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai un attiecīgais likumprojekts jau apstiprināts valdībā, bet tagad tiek virzīts uz Saeimu. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas citus Latvijā spēkā esošos likumus neietekmēšot.
Kaut Latvijā ACTA sabiedrības uzmanību nav piesaistījusi, mūsu kaimiņvalstī Igaunijā Ārlietu un Tieslietu ministrijām jau nācies taisnoties par šķietamo slepenību, kas apvij ACTA parakstīšanu, ziņo ERR.ee. Tikmēr Polijā ACTA pat izsaukusi līdzīgus protestus kā ASV - vairākas populāras interneta vietnes otrdien uz dienu slēgušas savu darbību un vairāki simti protestētāju pulcējušies Varšavā pie ES pārstāvniecības. Notikuši arī hakeru uzbrukumi Polijas valdības interneta vietnēm. Polijas premjers Donalds Tusks gan nav atteicies no ieceres ACTA parakstīt, apgalvojot, ka «brutālai šantāžai nepiekāpsies», ziņo Associated Press.