Parādnieku daudzi pirmo reizi ieraudzīja LNT diskusijā, kurā viņš izmantoja iespēju palikt atmiņā, uzaicinot A. Šķēli uz pārbaudi ar melu detektoru. Taču _Dienas_ izvaicātie eksperti par šī vēlēšanu apgabala galvenajiem favorītiem uzskata _Vienotības_ kandidāti Sarmīti Ēlerti un Augustu Brigmani no Zaļo un Zemnieku savienības.
Šīs ir pirmās Saeimas vēlēšanas, kurās katru kandidātu varēja pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, tāpēc iznākumu lielā mērā ietekmēs politisko spēku līderu sacensība reģionos. Diena iepazīstinās ar visu vēlēšanu apgabalu redzamākajiem politiskajiem spēkiem un to līderiem. Sākam ar Zemgali, kas ir ievērojama ne tikai ar savu industriju, bet tā ir arī Latvijas maizes klēts, kā raksturoja paši kandidāti. Politologs Jānis Ikstens to vērtē kā sarežģītu vēlēšanu apgabalu, kas ģeogrāfiski izstiepts no Jēkabpils novada, kur stiprāki varētu būt tie, kas uzsver austrumu virzienu, līdz Tukuma novadam ar citu etnisko sastāvu un akcentiem uz lauksaimniecisko ražošanu.
Mēri kā atbalsts
To, ka Zemgalē nopietnākie konkurenti būs Vienotība un ZZS, apstiprina arī Latvijas faktu aptauja, ko publiskoja LNT. Par Vienotību Zemgalē balsotu 16,9%, ZZS - 16,3%, Saskaņas centru - 8,2%, PCTVL - 7,4%, Par labu Latviju! (PLL) - 6,0%, VL - TB/LNNK - 3%. Gandrīz 35% savu izvēli nav izdarījuši vai uz vēlēšanām neies. Vienotības lokomotīvi S. Ēlerti atbalsta 23 %, A. Brigmani - 21,1%, A. Šķēli - 12,5%, Valēriju Buhvalovu (PCTVL) - 10,1%, Vitāliju Orlovu (SC) - 6,5%, I. Parādnieku - 2,4%. Aptauja arī parāda, ka par A. Šķēli nebalsotu ievērojami vairāk kā par citiem - 79%, taču pavisam nedaudz ir to, kuri viņu nezina. Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis pieļauj, ka Jelgavā, kas ir industriāla pilsēta, uz lielāku atbalstu var cerēt SC un PCTVL, kuras saraksta līderis arī ir jelgavnieks. PLL pozīcijas ir spēcīgākās otrā lielajā pilsētā Jēkabpilī. To vada Leonīds Salcēvičs (LPP/LC), kurš tāpat kā Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) vēlēšanās nestartē, taču abi var vairot atbalstu savām partijām. Jelgavā arī ir visvairāk vēlētāju, tāpēc «paņemt Jelgavu partijām ir diezgan svarīgi», uzsver J. Ikstens.
Jēkabpilietis ir arī Dzintars Zaķis (Vienotība) un V. Orlovs, kura pārstāvētais SC sarakstā iekļāvis kandidātus gandrīz no visiem novadiem. Taču, iespējams, citur viņi nav zināmi. Daudz vēlētāju ir arī Bauskas novadā, kura priekšsēdis Valdis Veips kandidē no Vienotības. Mediju diskusijās galvenokārt redzami līderi, taču Zemgalē startē arī trīs ministri - Artis Kampars (Vienotība), Kaspars Gerhards (VL - TB/LNNK) un Uldis Augulis (ZZS), kurš gan pieteikts tikai ar 8. numuru, taču Dienas sastapto cilvēku attieksme pret viņu bija labvēlīga. Var pieļaut, ka ar krustiņiem un svītrojumiem cilvēki var koriģēt deputātu sastāvu. No Zemgales Saeimā ievēl 15 deputātus. Šos mandātus plāno sadalīt vismaz seši politiskie spēki, tādā gadījumā pat veiksmīgākie var cerēt augstākais uz trim četrām vietām, domā J. Ikstens. Taču šādu panākumu eksperts neparedz PLL, kuras sarakstā pēc A. Šķēles ir Helēna Demakova, Juris Dalbiņš un Dainis Liepiņš, savukārt VL - TB/LNNK listē startē arī Saeimas deputāts Juris Dobelis.
A. Freimanis atzina, ka A. Šķēlem Zemgalē ir lielāks atbalsts nekā citur, jo te ir lielražotāju vide, kurā A. Šķēle ar savu domāšanu iederas labāk. Savukārt SC pirmais numurs V. Orlovs «neatbilst partijas jaudai, SC kā partijas tēls ievērojami dominē pār līderu tēliem», secina A. Freimanis. Pēc J. Ikstena domām, vēlētāji tomēr skatās uz partiju kopumā un pāri viena vēlēšanu apgabala robežām, kad cilvēkus balsot par katru politisko spēku var mobilizēt tās līderi, pat ja viņi startē citā apgabalā.
Īstus līderus neredz
A. Šķēlem, kurš atteicās iesaistīties I. Parādnieka «ēverģēlībās ar melu detektoru», varētu būt taisnība, sakot, ka tā kandidāts tikai vēlas vairot savu popularitāti. Taču tā, iespējams, viņš arī mudināja cilvēkus aizdomāties, vai A. Šķēlem nav kādu jautājumu, uz kuriem viņš negrib atbildēt. Ne jau spēkoties ar I. Parādnieku uz Zemgali gāja TP līderis, viņa mērķis bija publiski padiskutēt ar S. Ēlerti. Pēc A. Freimaņa domām, no LNT diskusijas ne viens, ne otrs neaizgāja kā zaudētājs, taču vislielākais ieguvējs esot I. Parādnieks - kaut vai ar to vien, ka viņam «bija iespēja stāvēt uz vienas skatuves kopā ar cilvēkiem, kuriem ir liela ietekme».
Sarakstu līderi cits par citu izsakās atturīgāk, A. Brigmanis pieminēja vienīgi līdz tam nezināmo I. Parādnieku, ar kuru bijis interesanti parunāt. A. Šķēle novērtējot A. Brigmaņa pieredzi, piebilda, ka «viņa stāžs politikā ir ilgāks nekā atjaunotās Latvijas mūžs». TP priekšsēdis vēl teica, ka «Ēlertes kundze kā avīzes redaktore arī savā iepriekšējā karjerā bija politiskās dzīves degpunktā». Tieši S. Ēlerti par cerīgāko konkurenti sauc I. Parādnieks. Viņa savukārt domā, ka īsti spēcīgu līderu vispār nav, jo A. Brigmanis cenšas būt nepamanāms, kas saistīts ar partijas taktiku darboties pēc iespējas klusāk, cerot, ka «zīmols nostrādās pats par sevi». Vienotība kā premjera apvienība nevarot atļauties piedalīties priekšvēlēšanu vairāksolīšanā kā PLL un tai ir jāiezīmē arī skarbie lēmumi. A. Šķēle bija līderis, bet tagad viņš ir nepopulārs, jo pārstāv partiju, kas asociējas ar atbildību par pieļautajām kļūdām, uzskata konkurente.