Pēdējos gados, kas ir aizritējuši ekonomiskās krīzes zīmē, Eiropā, jo izteikti kontinenta dienvidos, aizvien vairāk pieaugušo atgriežas dzīvot pie vecākiem. Viņi finansiāli atbalsta atvases, kuras ilgstoši ir bez darba un nereti ar kredītu slogu.
Paaudžu solidaritāte
Vidusjūras reģiona valstis, piemēram, Itālija un Spānija, ir pazīstamas ar dziļajām ģimenes tradīcijām, tādēļ tur nav nekas neparasts, ja bērni arī vairākus gadus pēc studijām turpina mitināties pie vecākiem. Tomēr dziļās parādu krīzes gados, kuru laikā valdības ir bijušas spiestas veikt nežēlīgus taupības pasākumus, šī tendence ir strauji pieaugusi.
Pagājušajā mēnesī Itālijā tika publicēts pētījums, kas atklāja, ka 31% pieaugušo dzīvo kopā ar vecākiem. Visvairāk - 60,7% - šādu cilvēku ir vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem. Valstī vidējais bezdarba līmenis ir ap 10%, šajā vecuma grupā tas sasniedz 30%, apgalvo pētījuma autori Nacionālā lauksaimnieku asociācija Coldiretti un tirgus pētījumu uzņēmums Censis.
Vecumā no 30 līdz 44 gadiem pie mātes un tēva dzīvo 25,3%, bet vismazākā proporcija ir vecuma grupā no 45 līdz 64 gadiem - 11,8%. Interesanti, ka arī vairākums no tiem pieaugušajiem, kuri pie vecākiem nedzīvo, īpaši tālu nav devušies. 54% aptaujāto apgalvo, ka dzīvo 30 minūšu attālumā no vecāku mājām. «Paaudžu solidaritāte, kurā dzīvo ģimenes Itālijā, ir veiksmīgākais modelis, kā kopīgi pārlaist krīzi,» uzskata Coldiretti vadītājs Serdžo Marīni.
Pirms pieciem gadiem toreizējais Itālijas ekonomikas ministrs Tommazo Padoa-Šiopa izraisīja sašutuma vilni valstī, pie vecākiem dzīvojošos pieaugušos nievājoši nosaucot par bamboccioni jeb «lielie bērni». Apzīmējums iesakņojās sabiedrībā un tagad tiek attiecināts uz cilvēkiem, kurus uztur vecāki.
Politologs Roberto D'Alimonte uzskata, ka šis apzīmējums ir netaisnīgs un pārāk vienkāršots. «Es domāju, ka bamboccioni ir negatīva nokrāsa un to nevajadzētu lietot,» viņš stāsta laikrakstam The Christian Science Monitor. «Ir taisnība, ka itāļu jauniešiem ir ierasta tieksme atrasties vecāku tuvumā, bet to galvenokārt nosaka ekonomiski faktori. Itāļi nevar atļauties atstāt [vecāku] mājas. Kad mans dēls absolvēja inženierzinātņu studijas, viņam pirmajā darbavietā mēnesī maksāja 800 eiro (560 latu), ar to nepietika, lai samaksātu pat īri.»
Krīzes nemanāmie varoņi
Spānijā bezdarba līmenis ir 25%, bet valdība pēdējā gada laikā ir krasi samazinājusi sociālo pabalstu apmērus, tādēļ bez darba palikušajiem nepietiek līdzekļu, lai norēķinātos par pirmskrīzes laikā paņemtajiem hipotekārajiem kredītiem. Daudziem glābiņš ir vecāki, jo valdība nav aiztikusi pensijas.
Atsevišķos gadījumos ģimenes izņem savus sirmos radiniekus no aprūpes namiem, lai varētu tikt pie viņu pensijas. «Krīze Spānijā īpaši ietekmē vecos cilvēkus,» The New York Times stāsta katoļu mācītājs Anhels Garsija, kura vadītā bezpeļņas organizācija palīdz bērniem un sirmgalvjiem. «Daudzi vecvecāki vēlas dot un dod, visu, ko var. Diemžēl dažreiz notiek tā, ka jaunākā paaudze aplaupa vecāko paaudzi. Viņiem tiek atņemts viss.»
Socioloģisko pētījumu kompānija Simple Logica 2010. gada februārī noskaidroja, ka 15% cilvēku vecumā no 65 gadiem aprūpē ir vismaz viens jaunāks radinieks, bet šā gada februārī viņu skaits bija pieaudzis līdz 40%. Eksperti pensionārus sauc par krīzes nemanāmajiem varoņiem, jo viņi ir palīdzējuši ļoti daudziem tiešā nozīmē nepalikt bez pajumtes un ēdamā, samazinot arī sociālo spriedzi.
D. Fernandesa ar vīru ik mēnesi bankai maksā 200 eiro (140 latu) par meitas iegādāto dzīvokli, kurā viņa nedzīvo. Viņa baidās, ka vīrs varētu nomirt pirmais, jo tad ģimenes ieņēmumi samazinātos par trešdaļu. «Kas ar mums tad notiks?» ar asarām acīs jautā sieviete.
Pieaugušo atgriešanās pie vecākiem nav tikai Dienvideiropas valstu fenomens. Piemēram, ekonomiski novājinātajā Īrijā pēdējos gados pie vecākiem ir atgriezies 91 tūkstotis pieaugušo, kuri ir vecāki par 31 gadu, raksta Financial Times. Bet kaimiņvalstī Lielbritānijā 2011. gadā pie mātes un tēva dzīvoja gandrīz 3 miljoni cilvēku vecumā no 20 līdz 34 gadiem, kas ir par 20% vairāk nekā 1997. gadā, apgalvo Nacionālais statistikas birojs.